Zinmais Nezinmaj

Nesen raidījumā runājām, kā putnu uzskaitē palīdz dažādas tehnoloģijas, savukārt šoreiz pievēršamies zīdītājiem. Pārnadži, īpaši stirnas, ir Latvijas mežos bieži sastopami dzīvnieki, taču, kā to skaitu uzzināt konkrētāk? Lai noskaidrotu, cik pārnadžu dzīvo Latvijas mežos, pētnieki izmanto visus iespējamos, sākot ar īpašiem mikrofoniem, kas ieraksta meža skaņas, gan video, gan droniem. Iepazīstam, kā mežu novērot ļauj dažādas iekārtas, ko tajās var ieraudzīt un kāds ir šīs uzskaites mērķis. Stāsta Vides Risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels un pētnieks Alekss Vecvanags. Ukrainas dabas dārgumi Latvijas Nacionālajā dabas muzejā ir aplūkojama ekspozīcija par Ukrainas dabas vērtībām. Kā teikts muzeja informācijā: "Laikā, kad kultūras un dabas mantojums Ukrainā tiek iznīcināts, vēlamies atgādināt, kas tiek glabāts muzejos visā pasaulē. Arī pie mums." Iepazīstinām ar augu ekspozīciju - mietsvielām bagātu pīlādzi, krāšņu peoniju un krokaino cūceni - augu, kas atgādina kazeni. Ar izstādi iepazīstin

Covid-19 ierobežojumu atcelšana neviļus liek sabiedrībai atslābt. Taču vai šāds atslābums nozīmē, ka pandēmija ir beigusies. Vai pandēmijas beigas epidemiologu datos sakrīt ar pandēmijas beigām mūsu sajūtās?  Kā beidzās mēra epidēmija, spāņu gripa un citas sērgas senatnē, kurš izlēma, ka epidēmija beigusies, un kāpēc un kā mūsdienās nosaka, ka epidēmijas un pandēmijas beigušās, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta docente, Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete un epidemiologs Ņikita Trojanskis. Pandēmijas laiks saasināja spriedzi sabiedrībā Teju ikvienā draugu, radu, kolēģu lokā ir virmojušas diskusijas par Covid-19 izcelsmi, izpausmēm, ārstēšanu, vakcinēšanos, bet visnežēlīgākā vārdu apmaiņa noteikti notikusi interneta vidē. Vai ir pamats domāt, ka sabiedrība pandēmijas laikā kļuvusi agresīvāka un kā pēc tā? Agresija allaž bijusi interneta diskusijās, komentāru vietnēs kā viena no galvenajām reakcijām, kas ietver gan dusmas, gan aizvainojumu, netaisnības  izjūtu, riebumu, ai

Pavasaris ir priecīgs laiks tiem, kuri gaida atgriežamies gājputnus. Šobrīd jau Latvijas mežos un laukos ieradušās vairums no mūsu zemē ligzdojošām migrējošo putnu sugām. Kā putniem klājas, migrējot lielus attālumus un ligzdojot ļoti atšķirīgās vidēs, - tas ir būtisks jautājums, lai izprastu putnu dzīvesveidu, kā arī, lai noskaidrotu potenciālos riskus putnu migrācijā. Pašmāju pētījumā par mājas strazdu migrāciju izmantota unikāla metode. Par pētījumu un to, kā tehnoloģijas ļauj izsekot putnu ceļam starp mītnes zemēm, stāsta ornitologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas insitūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks Oskars Keišs. Putni var saindēties ar svinu no medību munīcijas Saindēšanas ar svinu, neapšaubāmi, ir problēma un, pieaugot informācijas apjomam, kas ir mūsu rīcībā, arvien vairāk pārliecināmies, ka tā ir problēma arī lielajiem plēsējiem, kas ir sastopami Latvijā, saka ornitologs Jānis Ķuze. Svins ir smagais metāls, par kura toksiskajām īpašībām pārsvarā tiek runāts saistībā

Notiekošais Ukrainā ir kara noziegumi. To norāda daudzi eksperti, analizējot baisās slepkavības, ko pret ukraiņu tautu vērš Krievijas karaspēks. Taču, vai šādi noziegumi vienmēr rezultējas ar sodu,  vai noziedznieki, kas nogalina, izvaro, spīdzina un zog, saņems sodu vai tomēr paliks nesodīti? Kā šādus noziegumus vai izpētīt vidē, kur ir uz soļa ir ložu šāviņi un bumbu sprādzieni? Kā darbojas kara tiesas, kas ir kara noziegumi un ko par kara tribunāliem var lasīt 20. gadsimta vēstures lappusēs, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesors Uldis Ķinis. Humors kara laikā Ar smiekliem pret vardarbību – to zinām jau no Jaroslava Hašeka grāmatas par krietno kareivi Šveiku. Otrā pasaules kara laikā par Hitleru un Musolīni atļāvās paņirgāties komiķis Čārlijs Čaplins, izveidojot komēdiju „Lielais diktators”. Tagad Ukrainas kara laikā ik dienu sociālajos tīklos tiek pārsūtīti neskaitāmi joki par Putinu un Krievijas armiju. Karš nav smieklīgs, ciešanas, bads nāve – tas nav nekas jautrs, bet tad kāpēc šādās smagās s

Plasmasa ir kļuvusi par ierastu un ikdienā neaizvietojamu materiālu, ka nav pārsteidzošas ziņas par plastmasas klātbūtni it visur - augsnē, ūdenī, dzīvniekos un arī cilvēkos. Pirms dažiem gadiem mikroplastmasa tika atrasta cilvēka placentā, nesen Nīderlandē veikts pētījums apstiprina mikroplastmasas klātbūtni cilvēka asinsritē. Ja reiz no mikroplastmasas nevaram izvairīties un tā jau ir iekļuvusi cilvēka organismā, aktuāls ir jautājums, kā tā ietekmē cilvēka veselību? Raidījumā diskutē Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Mikroplastmasas mums apkārt ir daudz un atpakaļ ceļa diemžēl nav. "Mēs neiekāpsim 50 gadus atpakaļ un būsim tad apzinīgi ražojot un lietojot plastmasu. Pat ar visiem stabiliem materiāliem, kas lēti un labi pielietojami, tas ir plastmasas bonuss, bet tā pārāk lielā lietošana mums visur apkārt," vērtē Ieva Putna-Nīmane. Galvenie virzieni ir skaidri par mikroplastma

  Zinātniekus nodarbina jautājumi par sen izzudušu vai šobrīd uz izmiršanas sliekšņa esošu dzīvnieku "atdzīvināšanu", izmantojot ģenētikas tehnoloģijas un klonēšanu. Izzuduši, izmiruši dzīvnieki varētu šķist kā pagātnes liecība, kuru sastapt varēsim tikai senos nostāstos vai fosīlijās. Taču 21. gadsimta ģenētikas tehnoloģijas metušas izaicinājumu kam tādam, kas vairumam no mums pat sapņos nav rādījies, - atdzīvināt izzudušus dzīvnieku. Cik ļoti šie centieni ir pamatoti un realizējam, kādus senos dzīvniekus varētu atgriezt mūsu vidē - cik reāli mums nākotnē atkal redzēt mamutus, Tasmānijas tīģerus un varbūt pat dinozaurus, skaidro un vērtē Latvijas Universiātes profesors, mikrobiologs, ģenētiķis Īzaks Rašals. Gēnu zinātnes ceļi Padomju Savienībā „Tātad, biedri, kas attiecas uz teorētiskām nostādnēm bioloģijā, tad pa­domju biologi atzīst, ka Mičurina nostādnes ir vienīgās zinātniskās nostād­nes. Veismanisti un viņu piekritēji, kas noraida iegūto īpašību iedzimtību, nepelna, lai ilgi pie viņiem kavētos. Nākot

Mūsu planēta miljoniem gadu laikā piedzīvojusi gan mežonīga karstuma viļņus, gan aukstumu, gan dinozauru ēru, gan absolūtu iznīcību. Visos šajos šķietami lēnajos un tomēr dinamiskajos apstākļos ir auguši augi. Krietni citādi, nekā tie, ko šodien redzam sev apkārt. Kā dažādas augu formas mainījās evolūcijas gaitā, pielāgojoties apstākļiem un kā izskatījās tropiskie meži Eiropā un meži Grenlandē un Antarktīdā? Seno augu attīstību dažādos vēstures periodos palīdz iepazīt paleontologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ervīns Lukševičs. Priesteris un dabas zinātņu skolotājs Jāzeps Fedorovičs Jāzeps Fedorovičs Ilūkstes tuvākās un tālākās apkārtnes floras izpētei veltīja kopumā 33 sava mūža gadus. Savus pētījumus Fedorovičs veica ciešā sadarbībā ar tālaika pazīstamākajiem Lietuvas botāniķiem, tā par lietuviešu dabas pētnieku stāsta botāniķis Uvis Suško, kurš vairāku gadu laikā ir pētījis  un vācis materiālus par Jāzepu Fedoroviču.  Priesteris un dabas zinā

Karš Ukrainā uzskatāmi parāda nežēlību un iznīcību, ko nes līdzi bruņoti konflikti - cieš cilvēki, tiek izpostītas ēkas, infrastruktūra un arī daba. Pēdējās nedēļās dzirdami arvien vairāk izmisuma saucienus no Ukrainas vides aktīvistiem, stāstot par sekām, kuras šīs valsts videi un dabai radījusi kara darbība. Piesārņojums no karadarbības, ugunsgrēki pilsētās un ārpus tām, nefunkcionējošas iekārtas un bažas par ievērojamu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Kāds bija vides stāvoklis Ukrainā pirms 24. februāra un kādas sekas Ukrainai videi un dabai radīs šis karš ilgtermiņā? Pasaules dabas fonda biroja Ukrainā pārstāves Inna Hohas komentārs un saruna ar Pasaules Dabas fonda direktoru Jāni Rozīti. Karu ietekme uz Latvijas dabu 20. gadsimtā Aizvadītā gadsimta karu sekas tieši dabas teritorijās Latvijā ir maz pētītas. Taču ir skaidrs, ka karš līdzās noziegumiem pret cilvēci ir nesaudzīgs arī pret dabas un kultūrvēstures objektiem. Pagājušā gadsimta karadarbībā iznīcinātās ainavas vai ierakumi mežu masīvos

Miljards gadu - šajā posmā no Lielā sprādziena caur visaptverošu tumsu sāka veidoties Visums, kādu pazīstam šodien. Milzīgs skaitlis, tomēr tas ir bijis tikai īss posms Visuma bērnībā. Cilvēkam prātam grūti aptverami procesi norisinājās izplatījumā, taču pamazām, solīti pa solītim astronomi vāc kopā lielo Visuma rašanās puzli un pirmajam miljardam gadu ir īpaši svarīga loma Visuma vēsturē. Kas notika Visuma bērnībā šajā periodā, kad meklējami pirmsākumi zvaigznēm, galaktikām un melnajiem caurumiem, atklāj Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Magnētisko vētru ietekme Pēdējo mēnešu laikā zemi ir skārušas vairākas spēcīgas magnētiskās vētras, ko izraisa uzliesmojumi uz saules. Vētru ietekmē bieži ir vērojamas ziemeļblāzmas, bet tā ir skaistā šo saules vētru puse, nepatīkamāka ir ietekme uz dažādām sakaru un elektroierīcēm. Kāpēc pazūd elektrība, pavadoņi sadeg orbītā un kā izpaužas saules ciklu aktivitāte, skaidro  Stokholmas Karaliskā tehnoloģiju institūta kosmosa fizikas prof

Tāpat kā māja balstās uz pamatiem, pieauguša cilvēka dzīve balstās agrā bērnībā piedzīvotajā, vai tā būtu gādīga beznosacījuma mīlestība, kas šos pamatus stiprinājusi, vai vardarbība un atstāšana novārtā, kas rada dziļas plaisas šajos jau tā nestabilajos pamatos. Vai bērnības agrīnā pieredze ģimenē patiešām atstāj ietekmi uz cilvēka psihi pieaugušā vecumā? Kur mēs redzam šīs sekas ikdienas dzīvē un vai dažādās audzināšanas teorijas guvušas apstiprinājumu ilgtermiņā, skaidro attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Anika Miltuze. Anika Miltuze skaidro, ka ir droša un nedroša piesaiste. "Droša piesaiste ir, ka bērniņam ir izveidojusies izjūta, ka viņš ir mīlestības vērts, ka viņš ir aprūpēts, ka viņam atsauksies, ka viņš var droši iet pētīt pasauli, jo tad, kad man vajadzēs, ja es no kaut kā nobīšos, mamma vai tētis būs," skaidro Anika Miltuze. "Nedrošās ir vairākas, jo diemžēl vecāki, kuri nav gatavi vai pietrūkst resursu reaģēt uz visām bērna vajadzībām un apmierināt tās, to var da

Koki tāpat kā citi augi nav pasargāti no dažādiem kaitēkļiem un slimībām. Birstošas skujas, satrupējusi koksne ir dažas tikai kaites, kas mēdz piemesties Latvijā bieži sastopamajai parastajai priedei. Kā koki paši spēj cīnīties ra šādām slimībām un vaiģenētiķi var nākt talkā, radot izturīgākus kokus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Dainis Ruņģis un šī institūta pētnieks Vilnis Šķipars.

Putni ir tik atšķirīgi no zīdītājiem, ka nav pārsteigums, ka putni arī atšķirīgi saož, saklausa, izgaršo un satausta pasauli sev apkārt. Ne viens vien ir brīnījies, kā putni tik ātri aizmūk, cilvēkam tuvojoties, kā tie spēj spēj saklausīt savu partneri pat kilometru attālimā. Kādas maņas ir attīstītas putnu pasaulē, atklāj Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus. "Mēs, cilvēki, vairāk dzīvojam putnu pasaulē, nekā pārējo zīdītāju pasaulē, jo tās svarīgās manas mums ir kaut kādā mērā līdzīgas. Tajā paša laikā, lai arī pārklājas, tā ir viņu pasaule un mums, kas dzīvo paralēlā pasaulē, ir ļoti grūti izprast putnu pasauli, tā ir sarežģīti pētāma," atzīst Viesturs Ķerus. "Cik zinām šobrīd putniem ir pamatā tās pašas maņas, kas cilvēkiem, bet vēl klāt nāk spēja sajust magnētisko lauku. Tas ir, cik mēs zinām šobrīd. Var gadīties, ka ir kādas maņas, kas mums neienāk prātā, jo tā tomēr viņu pasaule," skaidro Viesturs Ķerus. Putni jūt magnētisko lauku un izmanto to orientācij

21. gadsimts ir datu laikmets – ikkatrs mūsu solis tiek fiksēts elektroniskos datos, sākot ar vizītes pieteikšanu pie ārsta, beidzot ar iepirkšanos internetā. Tie vērtīga valūta, kas funkcionēt biznesam, drošībai, attīstīties zinātnes un tehnoloģiju jomā un tajā pašā laikā radīt jaunas neērstības mums pašiem. Kādus datus par sevi sniedzam apzināti un neapzināti, kam tie pieder un kādas ētikas problēmas redzamas datu izmantošanā dažādās nozarēs, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs.

Robotika ir tā joma, kas šobrīd strauji attīstās, radot ne tikai lielus industriālus robotus, kas aizstāj cilvēka roku darbu, bet humanoīdus robotus, kuri nākotnē varētu kļūt par mūsu sarunu biedriem. Taču ir vēl kāda robotu grupa, kura sevi sāk pietiekt dažādās nozarēs. Roboti, kas strādā kopā ar cilvēku, spēj paveikt darbus precīzāk, efektīvāk un vienlaikus spēj būt elastīgi savā vadāmībā. Tie ir koboti. Ar ko tie atšķiras no lieliem industriāliem robotiem un humanoīdiem un kādās nozarēs nākotnē mēs varētu sastapt kobotus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras profesors Agris Ņikitenko. Jaunas tehnoloģijas pašmāju medicīnā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu izstrādājusi medicīnisko audioierakstu automatizētu transkribēšanas platformu "RUTA MED", kas būtisk

Cilvēka organisms ir apbrīnojami sarežģīts un smalks mehānisms, kas darbojas vienotā sistēmā un šīs sistēmas darbību izprast arvien ir nopietns izaicinājums zinātnei. Nesen veikti pētījumi tuvinājuši cilvēka izpratni par vismaz vienu sadarbību starp mūsu orgānu sistēmām un tā ir zarnu trakta mijiedarbība ar mūsu smadzenēm. Kā gremošana un zarnu mikrobioma stāvoklis ietekmē cilvēka psihisko veselību? Vai kairināto zarnu sindroms vai izmaiņas mikrobiomā var radīt cilvēkos depresiju? Kāda ir saikne starp mūsu gremošanas orgāniem un psihoemocionālo veselību, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Aleksejs Derovs un psihiatre RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docente Ļubova Renemane. Kas ir salauztās sirds sindroms? Lai gan sirds ir orgāns, kas darbojas visai neatkarīgi, tomēr, tā kā mūsu ķermenī viss ir saistīts starpā, tad pastāv saikne starp sirdi un emocijām, un sirds var tik salauzta no negatīviem emocionāliem pārdzīvojumiem ga

Izspiest pēdējo suliņu - tā varētu nosaukt procesu, kuru pētnieki veic, meklējot vērtīgas vielas augu pārstrādes atkritumos. Rūpniecībā nonāk lieli apjomi dažādu augu blakusproduktu biomasas, taču izrādās, ka šajos atkritumos ir vēl vērtīgas vielas, kuras var izmantot atkārtoti jaunos produktos, piemēram, kosmētikas ražošanā. Par to ir pārliecinājušies pētnieki Vides risinājumu institūtā. Par pētījumiem stāsta Vides risinājumu institūta ķīmijas laboratorijas vadītāja Ilva Nakurte un uzņēmuma "Madara Cosmetics" padomes priekšsēdētāja un Latvijas Universitātes lektore Anna Ramata Stunda. Sūnas kā sūklis uzsūc apkārtējās vides piesārņojumu Daudzi būs dzirdējuši, ka tīras vides liecinieki ir ķērpji, līdz ar to pilsētā tie uz kokiem aug retāk gaisa piesārņojuma dēļ. Bet reizi piecos gados Latvijas zinātnieki iesaistās starptautiskā pētījumā, lai atmosfēras piesārņojumu mērītu ar sūnām. Kā tas tiek veikts un ko sūnas uzrāda par vidi, kurā dzīvojam? Par starptautiska mēroga projektu ar vairāk nekā 30 valstu iesais

Nu jau mitējušies strīdi, vai klimata pārmaiņas notiek. Tāpat arī zinātnieki daudzas desmitgades norāda uz cilvēka ietekmi šajā procesā, taču arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai šīs izmainas var apturēt, patīt atpakaļ vai iesaldēt. Ja tomēr nē, kā pielāgoties. Jaunākais ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums fokusējas uz adaptāciju klimata pārmaiņām. Vai tehnoloģijas būs panaceja un vai pilsētas ir tikai riska zona vai arī glābiņš, klimatam mainoties, vērtē vides zinātnes doktors, biedrības Zaļā Brīvība vadītājs Jānis Brizga un Pasaules dabas fonda Klimata programmas vadītāja Laura Treimane. Jaunākais ziņojums ir otrais no trim: pirmais bija 2021.gadā un bija saistīts ar fizikālajām zinātnē, šis vairāk lūkojas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, trešais būs aprīlī un tas būs saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu. Pirmo reizi tik apjomīgs ziņojums, kas aptver vairāk nekā 3000 lappuses. "Būtiskākais ziņojuma secinājums – klimata pārmaiņu ātrums un ietekme strauji palielinās. Šobrīd iete

Gadsimtu pēc gadsimta monarhijas ir bijušas Eiropas valstu politiskais režīms, mūsdienās tās palikušas par teju sentimentālu liecību par aizgājušajiem laikiem, kuru loma demokrātiskā sabiedrībā sāk arvien mazināties. Vai monarhijas piedzīvoja pārmaiņas arī viduslaikos, vai mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā vajadzīgi monarhi un vai gaidāms karaļnamu noriets mūsdienās? Skandāli Lielbritānijas karaļnamā, Japānas princeses laulības ar puisi no vienkāršās tautas – vai šīs vēsmas ir kas jauns vai reiz vēsturē piedzīvots, vērtē vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Andris Levāns un žurnālists Māris Zanders. Dižciltīgo laulības ar vienkāršās tautas pārstāvjiem Gudrais draugs, maigā laulātā, jaukā Eleonora, šādas rindas savai sievai dzimšanas dienā 1796.gadā rakstīja Varakļānu muižas īpašnieks grāfs Mihails fon den Borhs. Viņš bija katoļu muižnieks, kurš apprecēja protestantu ticībai piederošu sievieti. Taču šis laimīgais laulības stāsts vācbaltiešu muižniecības vidu bija rets stāsts. Kā ekonomisku apsvērum

Tiem, kuri kaut reizi dzīvē ir niruši zem ūdens, ir bijusi laime saklausīt pavisam citu pasauli, tādu, kurā pierastās ikdienas skaņas ir tālas un apslāpētas. Vai zemūdens pasaule šķiet klusa vieta? Cilvēka ausīm – jā, taču patiesībā tajā ir daudz trokšņu, kurus rada gan vaļi, gan arī cilvēki. Zemūdens klusumā ir sadzirdamas citas skaņas, sākot no izelpas burbuļiem, līdz pat motorlaivu dzinēju trokšņiem. Kādi trokšņi valda zem ūdens un kas tos. Kā kuģu satiksmes, vēja turbīnu un citu cilvēka aktivitāšu radītie trokšņi ietekmē jūras dzīvniekus, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra un šī institūta zinātniskais asistents Reinis Kostanda. Zivju savstarpējā saziņa Raidījumā esam runājuši par putnu dziesmām un savstarpējo saziņu, bet šoreiz no debesīm nolaidīsimies līdz dziļūdeņiem, lai saprastu, kā signālus raida zivis. Un, līdzko esam iegrimuši ūdenī, ir skaidrs, ka par tik raibu zivju komunikācijas pasauli mēs diezin vai līdz šim bijām nojautuši. Zivis ga

Ja ir kāda valoda, ko pēdējā laikā dzirdam teju ik uz soļa, atverot sociālos tīklus, tā ir ukraiņu valoda. Pēc skanējuma pazīstama un krievu valodas zinātājiem nedaudz saprotama, taču tā ir atšķirīga un ar savu vēsturi bagāta valoda. Iepazīsim ukraiņu valodas skanējumu, kopīgo un atšķirīgo ar krievu un latviešu valodām. Stāsta filoloģe Varvara Sproģe, kurai ukraiņu valoda ir dzimtā valoda. "Ukraiņu valoda ir vismīļākā valoda pasaulē, es tā runāju, jo tā ir mana dzimtā valoda, kā latviešiem latviešu valoda ir vismīļākā, tāpat arī ukrainim ukraiņu valoda ir vismīļākā valoda," atzīst Varvara Sproģe. Viņa atklāj, ka vienā no valodu konkursiem ukraiņu valoda ieguvusi otro vietu kā vismelodiskājā valoda, pirmajā vietā - itāļu valoda. "Visi runā, ka ukraiņu valoda ir ļoti līdzīga krievu valodai. Tā nav, ukraiņu valoda ir ļoti līdzīga baltkrievu valodai. Ar baltkrievu valodu sakritība ir 84%, tad ir poļu valoda un tikai apmēram 64% ir sakritība ar krievu valodu," norāda Varvara Sproģe. Visradnieciskākā ir baltk