Zinmais Nezinmaj

Vēstures izpētes un popularizēšana biedrība par 2021. gada vēsturnieku izvēlējusies Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieci Inetu Lipšu. Balvas ieguvēja tika noskaidrota sabiedriskā aptaujā, kuru biedrība organizē jau vienpadsmito gadu. Ineta Lipša savā darbā ir pievērsusies Latvijas vēsturē līdz šim maz aplūkotām sociālām tēmām, kas atklāj daudz nezināma par sabiedrību un tās ikdienu Latvijā pirms Otrā pasaules kara un padomju okupācijas periodā. Sieviešu vēsture, sociāli izstumtās grupas, tostarp, homoseksuāli cilvēki – šie ir Inetas Lipšas pētījumu objekti. Par pētījumiem saruna ar vēsturnieci Inetu Lipšu. Unikāls izdevums iepazīstina ar Latvijas arheoloģijā paveikto Apjomīgo izdevumu "Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata" Latvijas zinātņu akadēmija ir atzinusi par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē. 3,5 kilogramus smagās grāmatas tekstu izstrādē piedalījās visi šodien strādājošie arheologi, paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti, bioarheologi un vēstu

Par radioaktīvo starojumu pēdējā laikā dzirdam biežāk un jāatzīst, ka šis ir temats, kas daudzu prātos ir ne tikai biedējošs, bet arī līdz galam neizprasts. Īpaši, ja runa ir par to, kā cilvēks var pasargāt savu organismu no radioaktīvā piesārņojuma. Latvijas Universitātes zinātnieku komanda izstrādā unikālu antidotu jeb pretindi pret radioaktīvo piesārņojumu. Tas ļautu pasargāt iedzīvotājus ne tikai pret joda, bet arī cēzija, tallija, stroncija, rubīdija un citiem radioaktīviem nukleīdiem. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis šobrīd Ukrainas kara laikā. Par pētījumu stāsta Latvijas Universitātes maģistrants Uģis Eismonts. Pētījumi par indēm un pretindēm viduslaikos Katra viela ir inde, bet nozīmīga ir tās deva, sacījas šveciešu 16. gadsimta ārsts Paracelzs, kuru uzskata par alķīmijas virziena - jatroķīmijas zinātnieku. Par jatroķīmiju, kad kaites ir jāārstē ar ķīmiskām vielām un pašu Paracelzu un viņa skandalozo darbību darbību stāsta Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete. Tolaik, kad darbojās Paracelzs,

Mutvārdu vēstures pētnieki Latvijā nākuši klajā ar grāmatu "Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva". Tā veltīta dzīvesstāstiem un atmiņu pārnesei, kas ir būtisks vēstures avots, vienlaikus saprotams un tuvs ikvienam no mums. Vai aizmirst dažkārt nav labāk, nekā atcerēties, un kāpēc aizliegtas atmiņas ir tās spilgtākās? Kā atmiņas ceļo no paaudzes paaudzē, kā tās mainās, mainoties videi un kontekstam, kurā tās dzirdam, un ko ar šīm atmiņām iesākt mums, sabiedrībai, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta divi no grāmatas autoriem - antropoloģe, Bristoles universitātes emeritētā profesore un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, kā arī Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētniece Vieda Skultāne un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Edmunds Šūpulis. Rakstāmmašīnas - senas ierīces atmiņu piefiksēšanai Par senāko rakstāmmašīnas priekšteci uzskata itāļu grāmatiespiedēja Frančesko Rampaceto 1575. gada izgudroj

Pēdējo gadsimtu laikā Latvijā novērotas vairāk nekā 370 putnu sugas. Katrai no tām ir savs nosaukums, gan latīniski, gan latviski, un katram nosaukumam ir arī savi apvidvārdi. Kāpēc stārķi dēvē par stārķi un kāpēc zaļā vārna ir nosaukta par zaļu un vārnu, lai arī ir zila, un vai vārds lakstīgala ir sens apzīmējums "foršam" putnam? Kāpēc putnus sauc tā, kā tos sauc? Iepazīstam putnu nosaukumus – gan tos, kas radušies pirms oficiāliem nosaukumiem, gan tos, kuri iekļauti oficiālo sugu sarakstos. Stāsta ornitologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Māris Strazds, kurš nodarbojas ar putnu nosaukumu vēstures izpēti. "Man gribās lietot citu apzīmējumu - vārdi," bilst Māris Strazds. "Vārdi ir vajadzīgi kaut kam, ko mums vajag atšķirt, pazīt. Vārdi kā tādi putniem ir, cik sena ir valoda. Tāpat kā vārdus dod vietām, lai zinātu, par kuru ir runa, mājām, lai saprastu, kurā mājā kurš dzīvot. Tāda pati funkcija ir vārdiem dzīvniekiem un putniem, kas dzīvoja cilvēkiem apkārt. Īsti latvisku nosau

Jau vairāk nekā pusotrs miljons bēgļu devušies prom no kara postītās Ukrainas, tostarp, studenti, pētnieki un akadēmiskais personāls. Viņiem palīgā steidzas draugi, radi, paziņas, kolēģi un arī pavisam sveši cilvēki no visas Eiropas un pat vēl tālāk. Arī Latvijā ir vairākas iniciatīvas palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem, viena no tādām paredzēta tieši studentiem un akadēmiskajam personālam. "Science For Ukraine" jeb "Zinātne Ukrainai" ir tikko tapusi palīdzības kustība, kura ļaus starptautiskajai zinātnes kopienai reāli nākt talkā kolēģiem no Ukrainas. Kā tas notiek un kā radusies šī iniciatīva, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un viena no iniciatīvas autorēm Sanita Reinsone un Grācas Tehniskā universitātes pēcdoktorantūras pētnieks Matīss Reinfelds. Sanita Reinsone atzīst, ka akadēmiskai pasaulei ir liela vēlme palīdzēt Ukrainai. Sākotnējā vēlme bija apvienot dažādus Eiropas un pasaules pētniecības institūtu piedāvājum

To pazina jau aizvēsturē, to par īpašu un vērtīgu uzskatīja arī viduslaiku alķīmiķi. Tas ir sērs. Sēra pielietojums rūpniecībā mūsdienās ir plašs, bet tā slava nebūt nav nevainojama sēra dioksīda dēļ. Caur mūsu automašīnu izpūtējiem un rūpnīcu un elektrostaciju skursteņiem sēra dioksīds nonāk vidē, dažkārt radot tā saucamo skābo lietu. Mūsu pašmāju pētnieki meklē veidus, kā sēra dioksīdu pielietot, lai tas nebūtu tikai cilvēkiem un videi bīstama un traucējoša gāze, bet arī noderīgs savienojums rūpniecībā. Plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns Māris Turks un šīs fakultātes pētniece un Organiskās ķīmijas tehnoloģiju institūta docente Krista Gulbe. Ilgtspējīga elektrotehnika: vai var salabot arī elektrisko zobu birsti? Ilgtspēja ir viens no mūsu gadsimta vārdiem - par to runā vides draugi, ekonomisti, politiķi. Ilgtspēja ir būtiska arī mūsu izvēlē, kā pērkam un patērējam elektrotehniku. Vai šī tehnika ir videi nekaitīga, vai to var izmantot il

Vulkāns, kas satricināja teju visu pasauli. Tongas vulkāna izvirdums kļuvis par lielāko izvirdumu pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Šī gada janvārī Tongas karalistē izvirda dusošs milzis, kas sūtīja triecienviļņus visai pasaulei, un tie bija gana spēcīgi, lai tos fiksētu arī pat Baltijā. Izvirduma rezultātā bez mājām palika gandrīz visi karalistes iedzīvotāji, gandrīz 100 tūkstoši iedzīvotāju.  Vulkāna izvirdums ir neatminama mīkla daudziem vulkanologiem, bet zinātnieki pamazām gabalu pa gabaliņam vāc kopā informāciju par to, kas izraisīja šo milzu eksploziju un kā tā ietekmējusi planētu. Skaidrojam, cik nozīmīgs bijis šis vulkāna izvirdums pasaules mērogā un kādas ilgtermiņa sekas tas radījis. Stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Eksotisko salu kukaiņu dzīve   jo specifiskāki dzīves apstākļi, piemēram, alas vai vulkāniskās salas, jo lielākas prasības pret apkārtējo vidi, bet lielākas prasības rada mazākas izredzes izdzīv

Turpinot sarunas par karu Ukrainā, pievēršamies politiskajam saspīlējumam, kas ir pamatīgi nokaitējis gaisotni arī kosmosā. Vēl salīdzīnoši nesen šķita, ka kosmosa izpēte ir joma, kas diplomātijā un starptautiskajā sadarbībā ir teju paraugs visai cilvēcei. Šodien Krievija izstājas no starptautiskiem projektiem un pat izsaka draudus par Starptautiskās kosmosa stacijas ietriekšanos apdzīvotā sauszemē. Cik nopietni ir jāuztver šādi draudi, kā varētu izvērsties karš Zemes atmosfērā un kas notiks ar ilggadīgo Krievijas un ASV sadarbību Starptautiskajā kosmosa stacijā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē IT speciālists, astronomijas amatieris Raitis Misa, Latvijas Astronomijas biedrības valdes loceklis, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš un Tartu universitātes asociētais profesors Andris Slavinskis. „Risku politiskā ziņā grūti novērtēt, jo tehniskā ziņā viss balstās uz sadarbību. Starptautiskajā kosmosa stacijā ja kāds nedarīs to, ko vajag darīt, cilvēki ies bojā ļoti ātri. Ja kosmoss vai kosmiskā stacija kļ

Vācu tēlniece Eva Hesa reiz teikusi, ka izcilībai nav dzimuma. Diemžēl ir bijis jāpaiet gadsimtiem, lai mēs to saprastu un gadsimtiem ilgi vēsturiski izcilību piedēvējot ar milzīgu pārsvaru vīriešu veikumam. 19. gadsimta latviešu rakstnieces drosmīgi pieteica sevi uz kultūras dzīves skatuves pirmo reizi publiskajā telpā parādot sieviešu naratīvu. Kas bija šīs pionieres latviešu literatūrā un ko mēs zinām par šo sieviešu dzīvi, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta LU Literatūras, folkloras, mākslas institūta pētniece Zita Kārkla (attēlā). Sieviešu līdzdalība ar medikamentu testēšanu saistītos pētījumos Sieviešu iesaiste pētījumos medikamentu testēšanai 20. gadsimtā ir bijusi viļņveidīga – tā nedaudz notiek, tam seko traģiski notikumi un sieviešu iesaiste apstājas, tad atkal sākas. Tomēr zinātniskajās aprindās joprojām pastāv uzskats, ka sievietes pētījumos tiek iesaistītas par maz. Hormoni, ietekme uz bērna veselību nākotnē vai sociālie faktori – kas tad nosaka sieviešu iespējas piedalīties pētījumos? Par s

Tehnoloģijas ļauj veikt dažādas funkcijas ātrāk, precīzāk un efektīvāk. Dažkārt šīs funkcijas ir ne tikai tādas, kas var aizstāt cilvēka roku darbu, bet pat maņas. Viens no šādiem rīkiem ir elektroniskais deguns, ierīce, kas ļauj monitorēt dažādas smakas vidē un ziņo par gaisa piesārņojuma pārkāpumiem. Kā darbojas e-degums, kāpēc tas vajadzīgs un kā to izmanto Latvijā, skaidro Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniece fiziķe Līga Grīnberga un Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktore Daina Kalēja.   Liela daļa dzīvnieku  izmanto feromonus, tās ir bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji. Feromonu izdale sniedz informāciju par konkrētu īpatni un dod signālu, ka tas ir  nobriedis pāroties. Augstāk attīstītie primāti gorillas, šimpanzes un arī mēs – cilvēki – šo feromonus neuztveram, un evolūcijas sacensībās esam labāki ar savu krāsu redzi, kādas, piemēram, nav suņiem un kaķiem. Savukārt ožas ziņā  esam kriet

Šķiet, grūti ir iedomāties kādu citu viduslaiku un pat jauno laiku vēstures tēlu, par kuru būtu tik bagātīgs populārās kultūras uzslāņojums, kā pirāti. Taču Džeks Sparovs ar savām avantūrā krietni atšķiras no tiem pirātiem, kādi viņi bija viduslaiku Ziemeļeiropā. ko pirāti zaga mums tuvējos ūdeņos, vai tie ir viesojušies arī Latvijas teritorijā un kā ar tiem cīnījās Hanzas pilsētu tirgotāji, stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vadošais pētnieks Ilgvars Misāns. Pētījums: Mēra upuru skaits viduslaikos bija mazāks, nekā domāts Mēris jeb "melnā nāve" viduslaikos ir bēdīgi slavenākā pandēmiija vēsturē, tomēr jauns starptautisks pētījums atklājis, ka mirstība no "melnās navēs" Eiropā nebija tik plaši izplatīta, kā uzskatīja līdz šim. 19 valstīs iegūti vēsturiskie ziedputekšņu dati un tas ļāvis pētniekiem saprast, kā senatnē mainījusies ainava, cik ātri tā atjaunojās pēc pandēmijas, un cik daudz cilvēku dzīvību mēris paņēma. Varētu šķist, ka pētīt mēra izplatību zinātniek

"Nodarbosimies ar zinātni nevis karu!" ar šādu uzsaukumu vairāk nekā 6000 zinātnieku un zinātnes žurnālistu Krievijā protestē un publiskā vēstulē nosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Zinātnieki norāda, ka šis Krievijas solis ir negodīgs un bezjēdzīgs, lūdzot respektēt citas valsts suverenitāti un robežas, kā arī uzsverot, ka zinātne nav iespējama bez starptautiskās savdabības ar ārvalstu kolēģiem, kas nebūs iespējama, Krievijai izolējoties no pārējās pasaules. Tas ir drosmīgs solis, ņemot vērā Krievijas attieksmi pret režīma kritizētājiem. Vai zinātniekiem, kurus ne reti uzskata par neitrāliem un ar politiskiem procesiem nesaistītiem vērotājiem, ir kāds spēks šajā karā, ko līdzšinējā Krievijas karadarbība Ukrainā ir mainījusi Krievijas zinātnieku darbībā un vai zinātne ir pakļauta Putina režīma mašinērijai? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieks, Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš un politologs un antropologs, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņ

Atpazīt sava aprūpētāja seju – tā ir viena no pirmajām lietām, ko apgūst zīdainis pirmajos dzīves mēnešos. Visu atlikušo dzīvi viens no mūsu saskarsmes stūrakmeņiem atcerēties neskaitāmas un tik dažādu cilvēku, kurus reiz esam satikuši, sejas. Bet tagad divus gadus esam pieraduši redzēt sejas maskās. Vai mūsu spēja "lasīt" un atpazīt sejas var uzlabot un kā mēs vispār iemācāmies atpazīt sejas, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters. Attieksme pret robotiem Dažādās interneta platformās aizvien parādās videomateriāli un stāsti par vardarbīgu attieksmi pret robotiem. No vienas puses, tiek pārbaudīta robota izturība, bet, no otras puses, robota speršana kādam video vērotājam var kļūt par veselu pārbaudījumu. Vienlaikus arī sarunās ar čatbotiem daudzi izlādē savas dusmas, kas reālajā dzīvē jau līdzinātos emocionālai vardarbībai. Cik tālu varam iet savā attieksmē pret robotiem un kāpēc mums grūti noraud

Ik pa laikam raidījumā pievēršamies arī ēdiena vēsturei. Ēšana tiešām ir būtiska dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai ikdienas nepieciešamība, bet svētki, statusa apliecinājums un tradīcijas. Skaidrojam, kāpēc reizēm pavārgrāmatās un līdz ar to mūsu ēdienkartē sastopami "viltojumi" - ēdieni, kas izklausās daudz smalkāk, nekā tie patiesībā ir. Kara laika, padomju gadu trūkuma un pat mūsdienu politisko embargo radītie izaicinājumi restorānu ēdienkartēs. Kāpēc bruņurupuču zupā nemaz nav bruņurupuču un kā sastāvdaļas viltoja trūkuma laikos, skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna. Zobu emalju varētu stiprināt īpaši materiāli Cilvēka zonu emalja visu mūžu ir pakļauta intensīvai slodzei, tā ar gadiem zaudē īpašo kristāla pārklājumu, kas padara zobu tik izturīgu. Nesens atklājums norāda, ka sintētiskā emalja ir spēcīgāka par dabisko, kas ir cilvēka organismā stiprākais kaulu materiāls. Vai šāds materiāls varētu mazināt zobu labošanas nepiec

Nu jau vairāk nekā divus gadus cilvēce cīnās ar viena uzstājīga vīrusa klātbūtni. Tajā pašā laikā izrādās, ka ir citi vīrusi, kas var mums darīt vairāk laba nekā slikta. Tie ir bateriofāgi, kas ir līdz šim maz pētīti organismi. Ko zinām par šiem vīrusiem, kas atgādina miniatūrus dronus un nākotnē varētu aizstāt antibiotikas, un kā tos pēta Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs un šī centra pētniece Elīna Černooka. "Bakteriofāgi ir vīrusi, kas specifiski inficē tikai baktērijas. Tie mīt visās vidēs, kur dzīvo to saimnieki - dažādas baktērijas augsnē, ūdeņos, dzīvniekos, uz mūsu ādas. Baktērijas un bakteriofāgi ir visur," skaidro Elīna Černooka. "Ja saskaita kopā baktērijas, tad bakteriofāgu ir desmit reizes vairāk." Zinātnieki ir izpētījuši, ka uz cilvēka plaukstas ir vairāki miljardi bakteriofāgu, un starp baktērijām un bakteriofāgiem notiek līdzsvarota cīņa un līdzāspastāvēšana. Paraprobiotiķi - RSU zinātnieki

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalīties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarūpētu skaistu tautas dāvanu Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienai. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam. Lai arī latviešu valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules iedzīvotāju, tā ir ļoti dažāda savā skanējumā un bagāta. Par to var lieliski pārliecināties, iepazīstos latviešu valodas dialektus, kā arī izloksnes un apvidvārdus. Cik bagāti 21. gadsimtā esam ar dažādām izloksnēm un apvidvārdiem, stāsta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Anete Ozola. Sanda Rapa stāsta, ka valodnieki aicina palīgā vākt apvidvārdus jeb vārdus, kas atšķiras no literārās valodas un ko lieto kādā noteiktā apvidū. "Jau vairākas desmitgades valodn

Klajā nācis pētījums, kurā aprēķināts, cik piesārņotā pasaulē dzīvojam. Ir analizēts tas, cik ļoti esam piesārņojuši planētu ar cilvēku radītām sintezētām ķīmiskām vielām. Planētas spēja uzņemt cilvēka saražotos sintētiskos materiālus un ķīmiskās vielas ir izsmeltas. Mikroplastmasa, nanoplastmasa, sintētiskas, ķīmiskas vielas - kādu ietekmi tās atstāj uz vidi un mums pašiem, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē inženierzinātņu doktore un Vidzemes augstskolas pētniece Jana Simanovska un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Ko darīt un ko nedarīt katram no mums, lai atslogotu planētu no milzīgā piesārņojuma daudzuma? "Es arī gribētu uzreiz brīdināt, ko nevajag darīt, jo visa šī tēma ir arī ļoti laba augsne alternatīvajām praksēm, kas sola detoksificēt organismu. Tās ir muļķības, tā jūs īstenībā vēl vairāk sabojājat organismu," norāda Jana Simanovska. "Svarīgi, ja skatāmies valstiskā līmenī vai Eiropas līmenī, ir aprites ekonomika, jo tā i

Lielais Hadronu paātrinātājs ir kā miniatūra laika mašīna aptuvenam ieskatam tajā, kā savulaik radās Visums. Cilvēcei vēl jāatmin neskaitāmas mīklas un arī vēl jāpiedzīvo ne viens vien pārsteigums par vissīkāko daļiņu dzīvi mums līdzās, lai tiktu tuvāk šim Visuma dzimšanas brīdim. Nesens atklājums kodolizpētes centrā CERN mudinājis fiziķus pārdomāt, kā mēs saprotam kvantu pasauli sev līdzās. Kas ir X daļiņa, kas nesen atklāta CERN Lielajā Hadronu paātrinātāja daļīnu "zupā"? Vai tā varētu stāstīt mums ko vairāk par Visuma dzimšanas brīdi, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un Latvijas zinātnieku komandas CERN vadītājs Kārlis Dreimanis.  Kvantu fizika, realitāte un izdomājums Pagājušajā gadsimtā sevi uz skatuves spilgti pieteica kvantu fizika, un kopš tā brīža ir krietni mainījies priekšstats par vairākām parādībām. Gaisma, laiks un telpa, apziņa ir daži no jēdzieniem, kurus kvantu fizika ļāvusi ieraudzīt citādi. Līdz ar to varēt

Vairs nelietota raķete marta sākumā sadursies ar Mēnesi, radot krāteri. Sākotnēji tā piedēvēta "Space X", jaunākas ziņas liecina, ka raķete pieder Ķīnai un un tā turpina ceļu uz Mēnesi. Šī ziņa raisījusi diskusijas sociālajos tīklos un liek uzdot jautājumus par cilvēka atbildību par savu rīcību izplatījumā. Kas notiek ar cilvēka radītajiem kosmosa kuģiem un iekārtām izplatījumā un vai šādai sadursmei ar citu debess ķermeni var būt paliekošas sekas, piemēram, bioloģiskais piesārņojums, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē astronomijas entuziasti Ints Ķešāns, Raitis Misa un Anna Gintere. "Šis, protams, nebūs pirmais objekts, kas ietrieksies Mēnesī, ir vairāk apzināti ietriekti objekti, misijas, kas beigušas dzīvi, ir objekti, kas nevar nesadurties ar Mēnesi. Jautājums, kurā vietā notiek sadursme," skaidro Anna Gintere. Viņa vērtē, ka jautājums ir kļuvis aktuāls sociālo tīklu diskusiju dēļ un arī tādēļ, ka Mēness ir nākamais objekts, uz kuru gribam pārcelties. "Domājam, kas notiks ar vietām, kuras gribam sagl

Nesen pasauli pāršalca ziņa, kas varētu liecināt par jaunu laikmetu medicīnā – cūkas sirdis veiksmīgi pārstādīta cilvēka organismā. Vai dzīvnieku orgāni būs transplantāciju nākotne, kādus izaicinājumus šodien piedzīvo pacienti, kas gaida donoru un ārsti, kas veic transplantācijas un vai tiešām pacientiem vairs nebūs jāgaida rindā uz donoru, ja izmantos dzīvniekus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Transplantācijas centra vadītājs Jānis Jušinskis. Tehnoloģiju attīstība ir gājusi uz priekšu milzīgā ātrumā, tomēr joprojām nav nevienas tehnoloģijas, kas spētu aizstāt cilvēka organismā esošo dzīvības šķidrumu – asinis. Lai gan ir skaidri zināmas asins sastāvdaļas, visi līdzšinējie mēģinājumi radīt mākslīgas asinis ir bijuši neveiksmīgi. Kas rada būtiskāko izaicinājumu mākslīgu asiņu izveidē un vai to radīšana kaut kā palīdzētu, vērtē ārste un Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole.