Zinmais Nezinmaj

Kurš gan nepazīst šo putnu – visai liels, graciozs, ar skanīgu, nedaudz sērīgu kliedzienu, kas atgādina par ziemas tuvošanos. Tās ir dzērves. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. "Vēl pirms pusgadsimta dzērves dziesmu varēja dzirdēt tikai lielo sūnu purvu dziļumā. Dzērve bija bikls putns, kas vairījās no cilvēka. Tad kaut kas mainījās. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem dzērvju Latvijā kļūst arvien vairāk. Tagad ligzdo līdz pat 10000 pāru, un tās vairs nemeklē tikai purvus. Ligzdas ir atrastas pat bebru applūdinātos mežos, zivju dīķos un arī pat nelielās, slapjās lauku ieplakās. Dzērves barojas laukā arī pat pāris desmitu metru no ceļa un nebaidās no garāmbraucošām mašīnām. Tāpēc mēs viņas tik bieži arī varam redzēt," stāsta Agnis Bušs. Dzērve prot ne tikai meistarīgi slēpties, bet arī mainīt krāsu. Pavasarī tās spalvas ir tīri pelēkas, bet vasarā mugura bieži kļūst rūsgani brūna. Tās nav jaunas spalvas, vienkārši dzērves spalvas iekrāso purvā dzelžainais ūdens un dūņas, putnam

Atšķirībā no cilvēka putni nepazīst robežas, tie ir brīvi savā kustībā un var pavadīt pusi dzīves vienā kontinentā un pusi otrā. Par to putnus ne reizi vien apskauduši dzejnieki un rakstnieki, taču realitātē – pētniecībā – tas ir zināms izaicinājums. Sākot ar putnu uzskaiti, beidzot ar atsevišķu indivīdu apgredzenošu vai aprīkošanu ar raidītājiem – Eiropā putnu ceļam seko līdzi visdažādākajos veidos. Tas palīdz nosargāt arī īpaši apdraudētu putnu populācijas. Kā putnu izpētē notiek starptautiskā sadarbība un kāpēc bez tās nevar, lai saprastu, kas notiek ar putniem visā to dzīves garumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta ornitologi Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji Viesturs Ķerus un Pēteris Daknis. Pasta baložu neparastās spējas Arheoloģiskie  pētījumi liecina, ka jau Senajā Ēģiptē, baloži bija vieni no pirmajiem dzīvniekiem un paši pirmie putni, ko cilvēki pieradināja. Un šie spārnotie ziņneši līdz pat 20.  gadsimtam tika izmantoti kā pasta sakarnieki. Bet pirms runājam tieši par pasta ba

Medijos izskan biedējošas prognozes par dabas parādības "El Ninjo" radītiem ekstremāliem laikapstākļiem nākamajā gadā. Tā rodas Klusajā okeānā, bet ietekmē laikapstākļus viscaur uz planētas. Jau šobrīd atseviškās terirotijās, piemēram, Kalifornijā šo El Ninjo dēvē par rekordspēcīgu, kas vienā vietā var izrausīt ilgstošo sausumu, citā - postošus plūdus. Arī Eiropai sola vairāk nokrišņu un lielākas vētras, bet planētas dienvidu puslode jau šobrīd izjūt "El Ninjo" sekas plūdos vai sausuma viļņos. Kas īsti ir šī Klusā okeāna dabas parādība un kā tā ietekmē laikapstākļus uz planētas? Vai arī Latvijā ir jāraizējas, ka ziema būs vējaināka vai aukstākā? Skaidro Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Prognožu un klimata daļas vadītājs, meteorologs Andris Vīksna un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore Agrita Briede.

Sācies skolēnu brīvlaiks, kas vismaz Rīgas ielās no rītiem un vakaros atslogo satiksmi un mazina sastrēgumus, taču rudens un ziema jebkurā gadījumā visiem satiksmes dalībniekiem rada sarežģījumus ar miglu, nokrišņiem, apledojumu. Šoreiz saruna par vienu no parasti uzticamākajiem sabiedriskā transporta veidiem – vilcienu. Ja salīdzina ar pilsētas sabiedrisko transportu – tramvajiem, trolejbusies un autobusiem vai starppilsētu autobusiem vai vēl jo vairāk aviāciju, vilciens parasti šķiet uzticamāks, ka to mazāk ietekmē slikti laikapstākļi, bet izrādās, ka arī dzelzceļš gana bieži cieš ne tikai lielām stihijām, bet pat rudens lapas var ietekmēt vilciena pārvietošanās ātrumu. Bet visvairāk bažu protams, ir par tuvojošos ziemu. Atceramies, ka jaunie elektrovilcieni bija ļoti cimperlīgi, kad iestājās krietnāks sals un sniga. Saruna ar “Pasažieru vilciena”, ko pazīstam ar zīmolu "ViVi" vilciena vadītāju Artūru Šiškovu.

Vairākus gadsimtus seni cilvēka pīšļi diezin vai būs pirmais, kas nāk prātā, kad iedomājamies, kā pēta cilvēku slimības, uzturu, dzīvesveidu senatnē, taču tieši aizgājēju mirstīgās atliekas ir vesela zināšanu bagāža. Latvijā nevaram lepoties ar mūmijām kapenēs, taču arī pie mums dievnamos un kapenēs apglabāti cilvēki, kuru mumificēto  mirstīgo atlieku pētīšana sniedz unikālu informāciju par attiecīgā laika slimībām, dzīvesveidu, dzīves apstākļiem un daudz ko citu. Jaunie medicīnas studenti apņēmušies apzināt mumificētās atliekas Latvijā un pētīt tās ar mūsdienīgām metodēm. Par ieceri Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti Aleksis Ķeviņš un Madara Uzula. "Purva līķis" - dabiskā veidā mimificējies cilvēka ķermenis kūdras purvā Purva klimatiskie apstākļi ļauj vēstures liecībām saglabāties gadsimtiem ilgi; tostarp arī senajiem cilvēkiem. Kas purva vidē ir tik īpašs un neparas

Astronoms Karls Seigans reiz teicis, ka "mēs visi esam radušies no zvaigžņu putekļiem". Tas nav pārspīlēts, jo dzīvības pamatā patiesi ir elementi, kuri radušies un "izsējušies" mežonīgajā zvaigžņu dzimšanas un bojāejas rezultātā. Kas tie ir? Kā šie elementi veidojušies sarežģītākās kombinācijās, lai radītu dzīvību uz planētas Zeme? Un kas bija pirmie elementi Visuma būvniecības pašā sākumā? Par Zināmais nezināmajā sarunājas ķīmiķis, astronomijas entuziasts Jānis Jaunbergs un astronoms, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš. Zinātnes ziņās stāsts par šķīdinātājiem, ko pētnieki nereti izmanto savās laboratorijās. Ķīmijas nozare jau ilgāku laiku cenšas pāriet zaļā, videi draudzīgākā virzienā, taču aizvien izmanto šķīdinātājus, bez kuriem daudzi laboratorijas darbi nebūtu iespējami, bet kas nav nedz cilvēkam, nedz dabai draudzīgi. Analīze, kurā aplūkoti 1,3 miljoni ķīmisko reakciju, kas 40 gadu laikā minētas patentos, liecina, ka ķīmiķi joprojām savā darbā izvēlas bīstamus šķīdinātājus. Runa ir par šķīdinā

Ķīvīte - mazs putniņš, kas ar lielu neatlaidību sargā savu ligzdiņu.  "Ķīvītes pavasaros atgriežas ļoti agri, vidēji februāra beigās, kad lauki vēl ir pelēki. Un tad arī sākas izrāde. Tēviņš zemu virs lauka kūleņo, metas uz sāniem, paceļas un krīt lejā, tādējādi izrādoties," stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. "Bet ķīvīte nav tikai akrobāte, tā ir arī drosmīgi sargātāja. Ja pie lauka, kur ligzdo vairāki pāri, pielido vārna, gaisā saceļas visas ķīvītes un kopīgi dzen projām. Un viņu spalgais sauciens nozīmē: "Tu esi par tuvu mūsu ligzdām!"" Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte zemē ar četrām olīvu zaļām, raibām olām. Un tāpēc ķīvītes drosme beidzas tur, kur sākas traktors. "Kopš Latvijā sarūk pļavas un ganības, ķīvītes arvien biežāk ligzdo aramzemē. Tur pavasara lauku darbos ligzdas diemžēl iet bojā, un, kā Latvijā pētītas jau deviņdesmitajos gados, aramzemē ķīvītes izaudzē mazāk mazuļu nekā zālājos," turpina Agnis Bušs. Lai gan ķīvīte joprojām ir viens no parastākajiem lauku putni

Kas īsti notiek ar cilvēka balsi, kad dziedam profesionālā līmenī – un vai profesionāla dziedāšana balsij ir kaut kas līdzīgs profesionālam sportam?  Kāpēc vienam balss ir augsta, citam – zema? Kāds vienmēr čerkst, bet cits ir ļoti spalgs? Balss atšķirības novērojamas gan tiem, kas runā maz, gan tiem, kuru balss ir darba instruments. Otolaringologs Dins Sumerags aizstāvējis disertāciju par balss tipiem un bieži sastopamu veselības problēmu – balss saišu mezgliņiem. Arī latviešu tautasdziesmu pierakstos var atrast ziņas par rīkles dziedājumiem Rīkles dziedājumi raksturīgi daudzām pasaules tautām. Rīkles dziedāšanu bieži apraksta kā tādu, kas rada sajūtu par vairākām skaņām vienlaikus, ko uztver klausītāja auss – zems, dūcošs pamata tonis, virs kura skaidri dzirdama otra – augstāka, svilpjoša vai stabulei līdzīga melodija. Tradicionāli  šo vokālo mākslu asociējam ar tjurku tautām, bet kā sarunā atklāj etnomuzikologs, mūziķis, mākslas zinātņu doktors un  Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels, tad

Pasaulē visbiežāk zemē nomestais atkritums nav plastmasas pudele vai polietilēna maisiņš, bet gan cigarešu izsmēķi. Šķietami mazs un nevainīgs, tas patiesībā ir bīstamu ķīmisku savienojumu kokteilis, kas nonākot saskarē ar ūdeni var radīt paliekošas sekas videi. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Latvijā katru gadu tiek pārdots vairāk nekā pusotrs miljards cigarešu, un aptuveni 330 miljoni izsmēķu nonāk apkārtējā vidē. Līdz ar izsmēķiem dabā nonāk arsēns, kadmijs, svins. Ko viens mazs izsmēķis var nodarīt apkārtējai videi un kāpēc izsmēķi rada galvassāpes atkritumu apsaimniekotājiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" valdes loceklis Kaspars Zakulis un Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme. "Pilsētās kopumā situācija uzlabojas, arvien vairāk cilvēku izsmēķus izmet atkritumu urnās, tomēr dabā arvien nonāk daudz," norāda Kaspars Zakulis. Arī pludmalēs izsmēķu daudzums samazinās, piekrīt Jānis Ulme.

Uz Siguldu rudenī cilvēki mēdz doties ne tikai, lai baudītu krāsaino ainavu. Drīz sāksies arī lašu nārsts un labā laikā to var vērot no Gaujas tilta Siguldā un vēl citās mazākās lašupēs, gar kuru krastiem ved pastaigu takas. Laši un taimiņi upēs jau ir sanākuši lielā skaitā, šobrīd nogaida, kad ūdens temperatūra būs mazliet vēsāka un piemērota nārstam. Bet kā šogad laši upēs jūtas, kā siltie rudeņi maina nārstu un vai dažādi lašveidīgo aizsardzības un populācijas atjaunošanas pasākumi dod rezultātu, par to saruna ar Dabas Aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītāju Jāni Bušu.

Ļoti iespējams, ka pēc pieciem līdz desmit gadiem staru terapijas pacientiem ārstēšanas kurss varētu būt īsāks un krietni patīkamāks. Kristaps Paļskis Rīgas Tehniskajā universitātē aizstāvējis disertāciju, kurā viņš pētījis, kā onkoloģisko slimību terapijā izmantot paātrinātāju tehnoloģijas, lai pēc iespējas precīzāk un efektīvāk iznīcinātu vēža šūnas. Šis ir viens no piemēriem, kur CERN notiekošie daļiņu pētījumi var nākotnē praktiski palīdzēt pacientiem, mazinot staru terapijas blaknes un ne tikai. Kā sarežģīta daļiņu fizika iedarbojas uz tik komplicētu organismu kā cilvēka šūna? Raidījumā zināmais nezināmajā skaidro medicīnas fiziķis Kristaps Paļskis un Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesore radioloģijā, vadošā pētniece un radioloģijas zinātniskās laboratorijas vadītāja ārste Maija Radziņa. Profesors piedāvā kvantu skaitļošanas un DNS datu uzglabāšanas apvienojumu pieaugošajam datu apjomam Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei tika izmantotas disketes? Nu jau tā šķiet kā tāla

Iedomājamies, ka visi medikamenti, kurus ikdienā lietojam, vairs nav jālieto visiem vienādās paciņās un devās vai ārstēšanas terapijas ir krietni atšķirīgas - katram pielāgota deva, forma, terapija, pielagojot to mūsu ģenētikai, veselībai, dzīvesveidam. To piedāvā precīzijas medicīna. Cik tālu pētniecībā ir tikusi šajā joma? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes centra pārstāve, RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa-Dzērve un vadošā pētniece RSU Zinātnes centra pārstāve, RSU Molekulārās ģenētikas zinātniskā laboratorijas vadītāja Linda Gailīte. Zinātnes ziņās stāsts par to, vai mājās elektroniskās ierīces ir kiberdrošas Jūsu robotizētās jeb viedās iekārtas mājās var kļūt par notikumu aculieciniekiem, jo tie uzglabā sevī datus. Vienlaikus šo datu izmantošana var būt pretrunā personas privātumam un likumam. Par to vēstī tiešsaistes medijs “The Conversation”, priekšplānā izceļot gadījumu Taivānā 2023. gadā. Kādam vīrietim bija

Lielās rudens migrācijas laikā iepazīsim kādu gājputnu, kuram ir īpašs talants – mērkaziņai muzikāls ir viss, gan aste, gan spalvas, gan garie knābji. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. Un tieši tagad rudenī mērkaziņu satikt ir visvieglāk.  Rudenī, migrācijas laikā, mērkaziņas ir gandrīz visur, kur ir mīksti dubļi, grāvjos, dīķmalās, slapjās pļavās jūras piekrastē, bieži arī nelielos bariņos. Bet ieraudzīt gan tās ir ļoti grūti, jo mērkaziņa ir brūnraiba kā pērnā zāle, un viņai ir divas taktikas, kā izvairīties no plēsējiem: vai nu gulēt un nekustēties, ļaujot jums paiet garām viņai, vai arī, ja pienāk pārāk tuvu, izšauties gaisā ar čērkstošu skaņu, kā izraujot gumijas zābaku no dubļiem. Viņa aizlido tālāk asā zigzagā. Skaņu, kas atgādina kazas blēšanu mērkaziņa rada ar asti. "Riestā mērkaziņa uzlido augstu gaisā, riņķo virs savas teritorijas un tad ik pa brīdim strauji metas lejā. Kritienā viņa izpleš astes malējās spalvas. Tās ir cietākas par pārējām, un gaiss, kas plūst tām ga

Kaķi jau pirms tūkstošiem gadu iekaroja cilvēku sirdis. Tiesa, šos dzīvniekus nesauc par cilvēka labāko draugu kā suni, tomēr kaķim ja reiz iekarojuši savu vietu mājoklī un saimnieka sirdī, paliek tur uz mūžu. Laika gaitā kaķi paspējuši būt gan pielūgsmes objekts, gan lādēti un trenkti prom kā pagānisma simbols viduslaikos. Mūsdienās par laimi kaķus nesodām par cilvēces izdomātiem grēkiem, bet esam iemācījušies sadzīvot tā, lai kopdzīve ir patīkama kā kaķim, tā cilvēkiem. Mīlestība pret kaķiem ir ļoti sena un ne velti rodas jautājums, vai kaķis pieradināja cilvēku vai cilvēks - kaķis? Ko par to liecina apbedījumi arheoloģijā? Kā kaķi ienāca senlatviešu mājās un kā tie mainījušies laika gaitā? Par kaķiem raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents, arheologs Eduards Plankājs un kinoloģe, vairāku grāmatu par kaķiem autore Vija Klučniece. Bolīvijā atklāta jauna kaķu suga – tilkajo tīģerkaķis Augumā mazāks par parastu mājas kaķi un klāts ar l

Sprādzēties ir pašsaprotami lielākajai daļai auto braucēju, taču aizvien notiek negadījumi, kuros pasažieri un šoferi nav piesprādzēti un tādejādi gūst papildu traumas. Kā drošības josta var pasargāt sadursmes gadījumā un  kāpēc mēs bieži atturāmies no piesprādzēšanās? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesoru Fizikas un materiālzinātnes institūta direktors un vadošais pētnieks Juris Blūms un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes vadošais pētnieks, profesors Ivars Austers. "Sliktāk kā trieciens pret priekšējo paneli, nevar būt nekas," atzīst Juris Blūms, skaidrojot nepieciešamību piesprādzēties brauciena laikā.

Klāt oktobris un rudens ieradies ne tikai ar krāsainām lapām, bet drīz nāks arī ar pirmo sniegu un salu. Tāpēc arī sarunā vairāk pievēršamies tehniskākām lietām – laikapstākļu ietekmei uz automašīnām. Lai arī šķiet, ka rudens tikai nupat sāk ieskrieties, jo lielākajā Latvijas daļā vēl kārtīgas salnas nav bijis, arvien šajā laikā aktuāls ir jautājums, kad ir labākais brīdis, lai mainītu ziemas riepas? Visiem apstākļiem, kas varētu noteikt to brīdi, kad vislabāk mainīt auto riepas, pāri stāv drošība. Pieredzējušais autoservisa speciālists, kurš savā darba mūžā strādājis vairākās servisa pozīcijās un tagad ir vairāku autoservisa centru vadītājs Raivis Liniņš uzskata, ka ziemas riepu it kā lieka deldēšana, sākot lietot tās agrāk rudenī, ir drīzāk vērtējama kā mīts. Auto nozarē uzskata, ka slieksnis, pie kura ziemas riepas jau ir veikspējīgākas par vasaras riepām ir tad, kad gaisa temperatūra noslīd līdz +7 grādiem un zemāk. Bet, kad ziema ir klāt un riepas ir nomainītas, sākas nākamā laikapstākļu radītā probl

Vides vēsturi neapšaubāmi ietekmējuši 20. gadsimta konflikti. Arī Latvijas ainavā to redzam uzkrītoši, sākot ar lauksaimniecības zemju kolektivizāciju un mitrāju nosusināšanu, līdz ceļu sistēmu modernizācijai un augstceltņu būvniecībai pilsētu dzīvojamos rajonos. To sīkāk pēta starpdisciplināra komanda, kurā apvienojušies vēsturnieki un folkloristi. Otrais pasaules karš un okupācija atstājusi dziļas rētas ne vien Latvijas sabiedrībā un dažādās valstiskās jomās, bet arī vidē. Tiesa gan, ikdienā jau esam tā pieraduši redzēt padomju perioda būvētos daudzīvokļu māju rajonus, rūpnīcas vai izveidotās lauksaimniecības zemes, ka var piemirsties - arī šīs ir Otrā pasaules kara sekas.  Ar pētījumu raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, folkloriste Ieva Garda-Rozenberga, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, vēsturniece Ilze Boldāne-Zeļenka un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas

Vēlēšanu emocijās, politisko strīdu un apvainojumu karstumā var apjukt jebkurš vēlētājs. Lai pieņemtu prātīgu lēmumu balsojot, spriežam, kā var palīdzēt zinātniski "atvēsināts" prāts. Vai šādas diskusijas bija arī Latvijas brīvvalsts gados 20. gs sākumā? Kā analītiski lasīt partiju programmas, izpētīt deputātu veikumu un reputācijas? Un vai mākslīgais intelekts tajā ir labs sabiedrotais? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas padomes loceklis un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš un Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks Normunds Grūzītis. Zinātnes ziņās par kādu veiksmes stāstu: kāda retas neironu slimības pacienta stāvoklis krietni uzlabojies pēc ģenētiskās RNS terapijas. Kā septembrī vēstījis medicīnas žurnāls “Med”, iepriecinošus rezultātus uzrādījusi kāda pacienta ārstēšana ar ribonukleīnskābes jeb RNS terapiju. Pacientam ir reta motoro neironu slimība, saukta kā amiotrof

"Čunčiņš ir dziedātājputns, kura dziesmu var iemācīties ikviens cilvēks. Jo tā ir ļoti vienkārša. Tas rada pašapziņu, ka putnu dziesmas vispār var iemācīties," ar putniņu iepazīstina Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs. Čuņčiņas dzīvo mežos un krūmājos, un viņa ligzda ir tuvu zemei. Tā ir puslodes formā, tādēļ, pieejot pie čunčiņa ligzdas, vienmēr var redzēt, kas ir iekšā - no olas vai mazuļi. 

Latvijas Universitātes pētnieki sadarbībā ar Zviedrijas un Austrālijas paleontologiem Kurzemes nogulumos atklājuši un aprakstījuši jaunu, līdz šim nezināmu plaušzivju sugu – aptuveni 360 miljonus gadu senu. Tā nosaukta par godu latviešu dievībai Jumim. Iepazīstam zivju daudzveidību un evolūciju laikmetā, kad Latvijas teritorija bija sekla tropu jūra un Kurzemē pastāvēja plaša delta.  Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas zinātniskais asistents Valters Alksnītis. Fosiliju 2022. gada paleontoloģisko izrakumu sezonā Cieceres upes baseina atsegumā “Pavāri-2” atrada LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas lektors Valters Alksnītis. Tās izpētē piedalījās LU pētnieki Ervīns Lukševičs, Valters Alksnītis, Flindersas Universitātes pētnieces Obrija Kiernana (Aubrey R. Keirnan) un Alise Klementa (Alice M. Clement), kā arī Upsalas Univer