Zinmais Nezinmaj

Ūdens vidē cilvēks ir tikai ciemiņš un arī tad uz ļoti īsu brīdi, taču ir dzīvnieki, kuri vienlīdz labi jūtas gan uz sauszemes, gan ūdenī. Ir dzīvnieki, kuri lieliski pielāgojušies dzīvei kā ūdenī, tā krastā. Vienu otro šādu dzīvnieku - amfībiju itin labi pazīstam, taču ko zinām par to spēju uzturēties abās vidēs. Kāpēc evolūcija ir radījusi šādus universālus ūdens un sauszemes iemītniekus un kādi ir šo dzīvnieku paradumi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro zoologs Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Zīdītāji, kuri ikdienu vada tumsā zem zemes Kādi dzīvnieki ir pielāgojušies dzīvei zem zemes? Zināms, ka truši, lapsas, mangusti un āpši daudz laika pavada alās, bet tādi īsti pazemes dzīvnieki ir kurmju dzimtai piederīgie. Kā šie dzīvnieki ir piemērojušies šādam dzīves veidam un kā zemē rokas kurmis un kailais smilšracējs? Apmēram 100 sugu dzīvnieki ir tādi, kas dzīvo tikai alās zem zemes, skaidro Rīgas zooloģiskā dārza informācijas daļas pārstāvis Māris Lielkaln

"Tā var darīt tikai slims cilvēks," - tā bieži dzirdam runājam par Krievijas karavīru paveiktajām zvērībām Ukrainā. Notiekošais Ukrainā ir licis visai pasaulei šausmās ievilkt elpu un teikt - ārprāts, kā tā var. Tāpat arī citos līdzīgos vārdos esam raksturojuši savu sašutumu par izvarotiem bērniem, klavierēs vai rotaļlietās atstātām mīnām. Vai tiešām nežēlība un vardarbība vienmēr ir slimība un kādos gadījumos tā kļūst par normu? Kas notiek cilvēka prātā, kad viņš spīdzina un izvaro un, vai nežēlības jēdziens ir atšķirīgs dažādās sabiedrībās? Kas par to ir zināms pētniekiem un cik daudz par vardarbības cēloņiem ir izpētīts psiholoģijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa un sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa. Mainīt dzīvnieku uzvedību ar gēnu rediģēšanas metodi ne reiz vien esam runājuši par gēnu rediģēšanu. Kā vēsti ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnāls, nesen veiktā pētījumā ar kāmjiem

Klimata pārmaiņas ir sliktas ziņas ne tikai dabai. Klimata pārmaiņas ir izaicinājums dažādos līmeņos. Viens no izaicinājumiem, kas ir maz pētīts, un vismaz Latvijā arī maz aktualizēts, ir klimata pārmaiņu radītās veselības problēmas. Vai mainoties klimatiskajiem apstākļiem uz mūsu planētas, varētu arī pieaugt dažādu infekciju izplatība un vai kādas no klimata pārmaiņu radītām likstām patiešām izjutīsim arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē infektoloģe, hepatoloģe Sniedze Laivacuma un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, sabiedrības veselības speciāliste Inese Gobiņa. Klimata pārmaiņas var ietekmēt arī miegu Raidījuma stāstos ne reizi vien ir ienācis vārdu salikums “klimata pārmaiņas”, kā arī visas no tā izrietošās sekas, piemēram, ekstremāli augstas gaisa temperatūras. Šoreiz par to, kā klimata pārmaiņas un augsta temperatūra varētu ietekmēt mūsu izdzīvošanai tik ļoti svarīgo miegu. Pētījumu par šādu kombināciju nav daudz, bet tieši šī gada maijā starptautiska pētnieku komanda nākus

Nav aiz kalniem  tas laiks, kad mūsu dārzos ienāksies  sarkanie smaržīgie riekstiņu kopaugļi, bet jūlija vidū jau varēs doties uz purvu zeltainos daudzkauleņus ievākt un tad jau atkal klāt rudens, kad  zaros  briedīs oranži ogveida ābolu ķekari - tā bioloģiski  korekti  būtu teikt  par  zemenēm,  lācenēm  un pīlādžiem. Savukārt gurķus, banānus, tomātus un kabačus vajadzētu dēvēt par ogām. Viss lielais, tā teikt, lietussargs ir augļi un tad tie dalās sulīgos un sausos augļos un  tālāk  iet vēl sīkāks sadalījums. Ieskatīsimies sulīgajos augļos un mēģināsim orientēties ogu iedalījuma labirintos kopā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docenti un pētnieci Dr. biol. Ilutu Dauškani.   Tāpat, Cēsīs drīzumā atklāts Ziemeļu medicīnas augu muzeju. Ko zinām par ārstniecības augu izmantošanu senatnē un vai mēs mūsdienās vairs spētu pļavā atrast vajadzīgos augus? Raidījumā Zināmais nezināmajā ar augu pasauli iepazīstina Vides Risinājumu institūta vadošā pētniece Ieva Mežaka un farmaceite, Ziemeļu dabas medicī

Krievijā vēsture kā zinātne šobrīd piedzīvo masveidīgu faktu falsifikāciju, politiski ērtas interpretācijas, kas ir milzīgs resurss propagandai. Ko tas nozīmē vēsturei kā zinātnei un kāpēc vēsture ir tik ērti izmantojama politisko režīmu rokās? Par to saruna ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru un Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu. 

Augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz vidi zinātnieki pēta jau vairākas desmitgades, taču, ko zinām par šo līdzekļu nonākšanu cilvēka organismā? Vai ir pamats domāt, ka mūsu uzturā ir pesticīdu atliekvielas un kādus riskus tās rada? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājamies ar Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāju Inesi Mārtiņsoni un Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktoru Ivaru Vanadziņu. 

Ja elektroauto tirgus jau šobrīd pasaulē sevi sāk pieteikt kā teju panāceja augošajām naftas cenām, tad aviācijā aizvien tiek izmantota uz naftas bāzes radīta aviācijas degviela. Vai kādreiz lidosim, neradot CO2, un kā darbosies šīs lidmašīnas? Raidījumā Zināmais nezināmajā šo tēmu iztirzā Rīgas Tehniskās Universitātes Aeronautikas institūta direktors Ilmārs Blumbergs un lidmašīnas kapteinis Artis Riekstiņš.      

Parazīti noteikti nav tie organismi, kas pirmie nāk prātā, domājot par plāniem aizsargāt izzūdošu sugu populācijas. Taču neskatoties uz nodarīto kaitējumu cilvēkiem un dzīvniekiem, parazītiem ir sava loma dabā. Pētnieki pauž bažas, ka parazīti tuvāko desmitgažu laikā var piedzīvot pamatīgu populācijas un daudzveidības samazināšanos. Kāda ir parazītu loma dabā un kāds ir to dzīvesveids, skaidro entomologs Voldemārs Spuņģis un zinātniskā institūta "BIOR" vadošā pētniece Gunita Deksne. "Sadzīvošana" ar parazītiem senatnē Laika gaitā cilvēki dažādi ir mēģinājuši cīnīties ar blusām, utīm, blaktīm, cērmēm vai lenteņiem, un dažādi ir bijusi cilvēku uzskati par  šo iekšējo un ārējo parazītu ievākšanos mūsu tuvumā. Skatot mūsu senču ticējumus, daudzviet lasāms, ka, piemēram, „Krekli jāšūn vecā mēnesī, tad neaug blusas un utis”, savukārt „ jaunā mēnesī šūtos  kreklos augot utis”. Līdzās šādiem neloģiskiem ticējumiem ir arī tīri praktiski senču novērojumi, ka, „lai  blusas iznīdētu, ik vakarus jāizkaisa istaba ar sagr

Cilvēkus visos laikos ir saistījis un nedaudz arī biedējis viss citādākais, atšķirīgais un eksotiskais. Arī paši cilvēki. Ja mūsdienās pie atšķirīga izskata un izcelsmes cilvēkiem sākam pierast, tad vēl pirms gadsimta šādu cilvēku vērošana daudziem bija aizraujoša izklaide. Vēl 20. gadsimta pirmajā pusē aplūkot cilvēku ar tumšu ādas krāsu vai kādu anatomisku īpatnību bija aizraujoša izklaide. Pieaugot interesei par rasēm un ģenētiku, pieauga interese arī par šādiem "dzīvo eksponātu" šoviem, kas mūsdienās šķiet absolūti nepieņemami. Etnogrāfiskie un "frīku šovi" Eiropas vēsturē, stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Ilze Boldāne-Zeļenkova. LU Akadēmiskajā bibliotēkā vēl šonedēļ aplūkojama ceļojošo izstādi “Eksponētā citādība”, kas veltīta 19. un 20. gadsimta sākumā Centrālajā un Austrumeiropā notikušajām eksotisko citādību eksponējošām izrādēm – izklaidējošiem un par cilvēces un kultūru daudzveidību informējošiem pasākumiem. Izstādi var aplūkot arī virtuāli. Starptautiskā zinātni

Vējš nosaka mūsu klimatu, ainavu, mūsu garderobi un mūsu dzīvi dažnedāžados aspektos. Vējš ir tikpat pašsaprotams kā saule, lietus un gadalaiku maiņa. Tomēr vējš ir fascinējis cilvēkus visos laikos un to apliecina Edītes Olupes grāmata par vējiem. Tā stāsta par to, kā esam iemācījušies sadzīvot un izmantot vēju savā labā. Saruna ar "Vēju grāmatas" autori Edīti Olupi un Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi Anastasiju Piščiku. "Vējš tiešām aptver visu cilvēka dzīvi, gan pašu cilvēku un viņa darbības izpausmes, gan dabu. Un ne tikai uz mūsu planētas, jo vējš pūš arī uz citām planētām un tur tas ir daudzkārt spēcīgāks par to vēju, kas ir apmeklējis Zemi. Nevar neievērot vēju, jo tas ir klātesošs. Es gandrīz pateicu viņš, jo man gribas personificēt šo dabas spēku, kā to darīja senāk cilvēki mitoloģijā," atzīst Edīte Olupe. "To nevar neievērot arī ikdienas dzīvē, pat tad, ja mēs neesam īsti aizdomājušies. Atkal tas vējš tik briesmīgas pūš un re, kur labību veldrē sagāzis, un atkal vētra

Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja (LNVM)  izstāde “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē” veltīta spilgtai modes parādībai – krimplēna apģērbam, kas bija 1960.-70. gadu modes kliedziens. Plašāk stāsta LNVM pārstāvji - izstādes veidotāji - Jauno un jaunāko laiku vēstures pētniecības nodaļas vadītājs Imants Cīrulis un šīs nodaļas galvenā krājuma glabātāja Agnija Cigelniece, kā arī māksliniece Anna Aizsilniece, kuras kolekcija ir skatāma izstādē. Muzejā izstādīts viens no Latvijā bagātākajiem krimplēna tērpu vākumiem no mākslinieces Annas Aizsilnieces kolekcijas, ko papildina LNVM krājuma priekšmeti un privāti apģērbu deponējumi, kā arī privātpersonu atmiņas par savulaik valdījušo “krimplēnmāniju”, stāsti par to, kā šo audumu ieguva, šuva un valkāja. Vienlaikus izstādes vēstījumam ir daudz dziļāks 20. gs. otrās puses Latvijas un pasaules kultūrvēstures konteksts – tehnoloģiju progress, izmaiņas sabiedrības gaumē un estētikā, moderno dizaina formu ienākšana cilvēku ikdienā. Klātesošs ir arī tāl

Vai garās stundas, ko "geimeri" pavada datora ekrāna priekšā, var sniegt pienesumu ģenētikā, bioloģijā un astronomijas pētījumos? Zinātnieki jau šobrīd aktīvi izmanto datorspēļu fanu aizrautību pētījumiem. Raidījumā par to LU Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo un Latvijas Spēļu veidotāju asociācijas dibinātājs Elviss Strazdiņš.

Ar cilvēka aci lūkojoties, simetrija ir estētiska un viegli saprotama pasaules kārtība. Bet, kāpēc dabā ir simetrija? Vai tas ir vienkāršs veids, kā evolūcija nodrošina atkārtotību dabā un vai daļiņu fizikā arī varam runāt par simetriju? To pārrunājam ar Tartu universitātes profesoru, Latvijas Universitātes asoc. profesoru, biologu Indriķi Kramu un LU profesoru, fiziķi Mārci Auziņu.

Saules sistēma šķiet labi zināma un tuva cilvēcei uz planētas Zeme. Tomēr interese arvien ir liela, tostarp par Saules sistēmas tālākajiem objektiem. Saules sistēmas septītā planēta Urāns ir neparasts īpatnis - tā rotē ačgārni un ir maz pētīta un izzināta, bet tieši šādi ledus un metāna gāzu milži ir bieži sastopamas Visumā. Kādas misijas Urāna izpētē varētu gaidīt nākotnē, vērtē "StarSpace" observatorijas saimniece Anna Gintere.

Ielūkoties nezināmajā, ielūkoties nākotnē - tas ir bijis cilvēka vilinājums visos laikos. Senatnē to darīt ļāva dažādas reliģiskas un arī mistiskas prakses, tostarp pareģošana un zīlēšana. Vai sabiedrības attieksme pret šādu nākotnes izzināšanu bija viennozīmīga arī senatnē un kā darbojās pareģošanas amata lietpratēji?  Latvijas Universitāte laidusi klajā jaunāko profesora Valda Segliņa grāmatu, kas veltīta aizraujošam tematam - pareģošanai, zīlēšanai un orākuliem antīkajā pasaulē. Kādi mīti par orākuliem ir dzīvi mūsdienās un kāda bija orākulu loma antīkas pasaules politiskajā un ikdienas dzīvē, skaidro grāmatas autors LU prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš. Zinātniskā monogrāfija “Orākuli antīkajā pasaulē” veltīta pareģošanas jeb orākulu praksei antīkajā pasaulē. Tā nav viennozīmīgi vērtējama, kamēr netiek analizēti avoti – nepastarpinātas liecības. Lai arī senie teksti ir nepilnīgi, vienpusīgi un subjektīvi, tie ir apzināmi un izvērtējami. Darbā sistemātiski apskatītas

Lai arī pēdējos gados daudz runājam par attālināto darbu, arvien ir daudz cilvēku, kuri darba dēļ dzīvo kā uz koferiem. Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki turpmāko trīs gadu laikā pievērsīsies darba mobilitātes pētīšanai - kā cilvēku izceļošana darba dēļ ietekmē viņu attiecības ar palicējiem dzimtenē un ko no tā var secināt par darba vidi. Kāpēc šāds pētījums ir būtisks, kas ir šīs "ceļojošās profesijas" un kāda ir to specifika, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantrologs Klāvs Sedlenieks un sociālantropoloģe un Sociālantropoloģijas studiju programmas vadītāja Ieva Puzo. "Šis pētījums izriet principā no tā, ko mēs novērojam, kas notiek ar mūsu kolēģiem, akadēmiķiem sākotnēji," ar pētījumu, kurš tikko aizsācies, iepazīstina Klāvs Sedlenieks. "Tas ideālais stāvoklis pēdiņās ideālais, kurš tiek iestrādāts arī dažādās rīcībpolitikās un tādos principos, kā būtu jāveido akadēmiskā personāla politika, balstās uz ideju par to, ka akadēmiķiem nevajadzētu aizsēdēties vienā vietā, vaja

Klimatam mainoties, sāk mainīties arī dažādas ekosistēmas, un vieni no pirmajiem, kas ziņo par izmaiņām mums tuvākos reģionos, ir pētnieki Arktikā. Pēkšņi izzūdoši ezeri, zemes iegruvumi, mozaīkai līdzīgi mitrāji, kas parādās pēkšņi - Arktikas reģionā kūst mūžīgā sasaluma zonas. Kas ir pamatā ģeoloģiski dinamiskiem procesiem mūžīgā sasaluma teritorijā un ko tas nozīmē vietējai dabai, vērtē ģeoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kristaps Lamsters. Karsta kritenes Latvijā Karsta kritenes ir zemes iegruvumi, kas veidojas virsmas vietās, kur pazemē ir izveidojušies tukšumi. Šādas kritenes ir sastopamas visos kontinentos un arī Latvijā tās ir sastopamas Skaistkalnē, Allažos un arī citviet. Kā notiek šo kriteņu veidošanās un vai tās apdraud cilvēku saimniecisko darbību? Vienkārši sakot – zemes iebrukums, tomēr, kā vēlāk teiks Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, ģeologs un biedrības  „Ziemeļvidzemes ģeoparks” vadītājs Dainis Ozols, katrai iedobei un  iegrimei dabā ir sava izcel

Medicīnisko sejas masku ir ieteicams mainīt ik pēc dažām stundām. Tikpat regulāri ieteicams dezinficēt rokas un arī regulāri ir jālieto paštesti. Šie epidemioloģiskie risinājumi COvid-19 pandēmijas paturēšanai ļāva regulēt saslimstību, bet vienlaikus radījuši neskaitāmas tonnas medicīnas atkritumu. Nu jau pandēmija sāk pamazām atkāpties, ierobežojumi ir mazinājušies, bet medicīnas atkritumu kalni tik ātri nepazudīs. Kur tālāk nonāk izlietotās sejas maskas, testēšanas materiāli, cimdi un citi aizsargtērpi un kā šos atkritumus apsaimnieko, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga un šī institūta pētniece Beāte Zlaugotne, uzņēmuma "BAO" pārstāvis, ķīmiķis Guntis Pužulis un uzņēmuma "Lautus" pārstāve Sandra Eglīte.  

Norises dabā mēs redzam ik dienu, taču šie novērojumi kalpo ne tikai, lai sekotu līdzi laika apstākļiem un gadalaiku maiņai. Novērojumi palīdz arī zinātnei sekot līdzi cikliskumam un izmaiņām dabas procesos. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties dabas vērošanas zibakcijā Viena diena Latvijā 30. aprīlī, iesūtot zinātniekiem sezonālo dabas norišu attēlus. Par akciju stāsta zibakcijas koordinatore Latvijas Universitātes vadošā pētniece  Gunta Kalvāne. Gunta Kalvāne skaidro, ka zibakcijas mērķis ir fiksēt dabas novērojumus vienā konkrētā dienā. Tas būs 30. aprīlis, jo arī pagājušajā gadā zinātnieki aicināja sūtīt fotogrāfijas tieši šajā datumā. "Zibakcijas mērķi ir pievērst sabiedrības uzmanību norisēm dabā, būt vērīgiem. Otrs - palīdzēt zinātniekiem," norāda Gunta Kalvāne.  "Jūsu iesūtītas fotogrāfijas ļaus salīdzināt reģionālās atšķirības Latvijā," turpina pētniece. "Lai arī mums šķiet, ka Latvijas teritorija ir mīļa un neliela, tad attiecīb

Tūkstošiem gadus senus vēstures pieminekļus var šķist, ka esam zaudējuši nākamajām paaudzēm, taču mūsdienu tehnoloģijas ļauj tos ne tikai restaurēt un saglabāt, bet arī radīt virtuālu ekskursiju tūkstošiem gadu senā pagātnē. Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki veido virtuālās realitātes modeli kādai senai arābu pilsētai tuksnesī, no kuras palikušas vairs tikai drupas. Kāda ir tehnoloģiju loma kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedras asociētais profesors Māris Kaļiņka un UNESCO eksperts un SIA "ARCHItrāvs" izpilddirektors Bruno Deslandes. Iespējams, ar laiku patiešām varētu tapt kāda 3D māja 3D printēšana ir jau kādu laiku lietots jēdziens, un iespējas kaut ko izprintēt šādā ceļā tikai palielinās. Vairāk nekā gadu Latvijā darbojas 3D betona drukāšanas laboratorija, un tas nozīmē, ka, iespējams, ar laiku patiešām varētu tapt kāda 3D māja. Kādi soļi būvniecībā ar 3D printēšanu paveikti līdz šim un uz ko virzāmies? 3D printēšanu var skatīt analoģijā