Zinmais Nezinmaj

Kad radās kurpju papēži un cik neprātīgus augstumus tie varēja sasniegt? Ko kājās vilka cilvēki senajā pasaulē un kā mūsdienu modē ienāca kedas? Kad parādījās labās un kreisās kājas nošķīrums un ko apavu pāris var pastāstīt par tā nēsātāja dzīvi? Par apaviem un to vēsturi Zināmais nezināmajā iztaujājam modes vēsturnieci, mākslas zinātnes doktori Edīti Paruti. "Par apaviem mēs sākam runāt jau no vissenākajām civilizācijām, tās ir seno Tuvo Austrumu kultūras. Spilgtākie piemēri nāk prātā no Senās Ēģiptes, kur, lai pasargātu pēdas no karstajām tuksneša smiltīm, tiek izmantots koka dēlītis, kurā ir caurumiņi un aukliņas, ar kurām šo dēlīti piestiprina pie pēdas," stāsta Edīte Parute. Taču saistībā ar apavu vēsturi jāņem vērā modes konteksts, statusa simbolika, starpkultūru kontakti. "Apavi bija ļoti augsta sabiedriskā stāvokļa simbols. Pat valdnieks ne visās situācijās drīkstēja valkāt apavus. Līdz ar to jau no agrīnajām dinastijām mēs redzam, ka ir norādes par īpašu amatpersonu - sandaļu nesēju." Raidījumā

Higsa daļiņu atklāja pirms desmit gadiem, 2012. gadā, taču zinātnieki CERN ir pārliecināti, ka vēl pārsteidzošāki atklājumi ir tikai priekšā. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un Latvijas zinātnieku komandas CERN vadītājs Kārlis Dreimanis raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro: “Higsa bozons ir viena no elementārdaļiņām, kas veido Visumu. Tas ir īpašs, jo tieši caur šo bozonu elementārdaļiņas mijiedarbojas ar Higsa lauku, kas, savukārt, ir pilnīgi visur un ir mūsu Visuma audekla neatņemama sastāvdaļa.” Tiem, kuri ir uzķēruši daļiņu fizikas šarmu un vēlas tam pievērsties plašāk, darba vēl ir ļoti daudz, Dreimanis ir pārliecināts, aicinot jaunos pētniekus padomāt par RTU un Latvijas Universitātes doktorantūras programmu "Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas", kas tapusi sadarbībā ar CERN. Zināmais nezināmajā atgādina arī par dažādu nozaru saikni ar kvantu fiziku. Proti, kopš pagājušajā gadsimtā sevi uz skatuves spilgti pietei

Šoreiz Zināmais nezināmajā pievēršas kultūrvēsturei un mantojumam, ko mums atstājušas iepriekšējās paaudzes. Centieni saglabāt seno arhitektūru un citus vērtīgus kultūras piemekeļus mūsdienās ir aktīvāki nekā jebkad agrāk. Palīgā nāk tehnoloģijas un padziļināta izpēte, taču vielaikus arī jaunas problēmas. Klimata pārmaiņas, dabas katastrofas, nepārdomāta pārvaldība un karš ir lielākie kultūrvēsturiskā mantojuma postītāji. Raidījumā skaidrojam, kā to saglābt nākamajām paaudzēm 21. gadsimtā un kā tas notiek jau šobrīd, piemēram, Ukrainā.  Par to studijā runājam ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieci Agnesi Kukelu, RISEBA pasniedzēju, mākslas ekspertu un Latvijas Universitātes studiju programmas "Kultūrvides mantojums" izstrādātāju Ati Kamparu, kā arī kultūras pieminekļu ekspertu un arhitektūras zinātņu doktoru, SIA "ARCHIstrāvs" izpilddirektoru Bruno Deslandes. Raidījumā arī bagātīgs stāsts par pilsētām pie ūdens - Stokholma, Gēteborga, Venēcija un Rīga - tās visas ir pilsē

Pirmie Veba teleskopa attēli sajūsminājuši ne tikai astronomus, bet cilvēkus visā pasaulē. Džeimsa Veba teleskops ir pavēris mums lappuses vissenākajā vēstures grāmatā par Visumu. Tajā redzam galaktikas no pašiem Visuma pirmsākumiem. Krāšņajos attēlos skatāmas pat 13 miljardus gadu senas galaktikas un dramatiskas miglāju ainavas. Ko šie attēli mums palīdzēs uzzināt par Visuma vēsturi, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta amatierastronomi un interneta tehnoloģiju speciālisti Raitis Misa un Ints Ķešāns. Zināmais nezināmajā arī stāsts par zvaigžņu dzimšanu. Proti, veroties debesīs, zvaigznes mēs redzam kā spožus punktus. Diezin vai šajā brīdī tik daudz aizdomājamies par to, ka zvaigžņu dzīvē novērojamas arī tādas stadijas kā baltais punduris, brūnais punduris un vēl citas. Bet skaidrs ir tas, ka zvaigznes no kaut kā rodas, tās savas dzīves laikā mainās un kaut kad to dzīve arī izbeidzas. Par zvaigžņu dažādiem dzīves posmiem vairāk stāsta Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills. Tātad z

Ir ierasts, ka par laikus neapmaksātu rēķinu mūs informē roboti, tāpat daudzos uzņēmumos atbildes uz jautājumiem sniedz nevis klientu konsultanti bet čatboti. Mākslīgā intelekta pielietojums gājis vēl soli tālāk, piedāvājot radīt īpašu čatbota veidu - deadbotu jeb personalizētu čatbotu, kas runā kāda miruša cilvēka vārdā. Vai cilvēkam ir iespējams izveidot digitālu versiju, kas dzīvos pēc viņa nāves, cik ētiski tas ir un kā tas mainīs to, kā sērojam, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Rīgas Tehniskās universitātes profesors Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras vadītājs Agris Ņikitenko un sociālantropoloģe Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes pētniece un Vīnes Universitātes doktorante Anna Žabicka. Kas ir deadboti? "To noteikti nedrīkst un nevajadzētu uztvert par cilvēka digitālu versiju. Nekādā gadījumā. Tam nav ne apziņas, ne attiecīgās personības, ne nekā no tamlīdzīgam vispārcilvēcīgām īpašībām. Tas ir tiešām sarunu robots, vai tērzēšanas robots, tieši tulkojot. Tātad pro

19. gadsimtā Eiropā sevi pieteica šodien tik ierasts un pašsaprotams pārvietošanās līdzeklis - velosipēds. Bet ko mēs zinām par to, kā šis transporta līdzeklis mainīja cilvēku dzīvi, pārvietošanās paradumus un notikumu gaitu? Kad tas kļuva par ceļu satiksmes neatņemamu sastāvdaļu. Šiem jautājumiem ar pētniecisku skatu ir pievērsies vēsturnieks Edgars Engīzers. Ar viņu tiekamies raidījuma Zināmais nezināmajā, lai sarunātos par velosipēdu vēsturi pilsētu ielās un ceļu satiksmē. Kopš pašiem pirmsākumiem velosipēds skaitījās bīstamāks satiksmes dalībnieks, ne kā šodien, ka velosipēdists ir mazaizsargātais satiksmes dalībnieks. "Attiecīgi arī noteikumi, atļauja piedalīties ar velosipēdu satiksme tiek izstrādāti ar pieeju, kā mazināt apdraudējumus mazaizsargātiem vai citiem satiksmes dalībniekiem. Pirmkārt, jau runājot par gājējiem. Otrkārt, runājot arī par tā laika satiksmes pamatelementu - zirgvilces transportu. Zirgam no velosipēdiem bija bail, un līdz ar to pamatā līdz pat Otrā pasaules kara beigām, pat dr

Raidījums veltīts Baltijas jūrai un jauniem atklājumiem par to. Iemesls tam ir apjomīgs pētniecības projekts, kura mērķis ir vairot zināšanas par Baltijas jūru. Vasaras laiks ir īstais brīdis baudīt Baltijas jūras sniegtos labumus, bet kas notiek zem ūdens, kas jauns uzzināts par tiem, kas dzīvo jūrā, kā jūra mainās un kāda ir vides kvalitāte Baltijas jūrā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktors Juris Aigars. Baltijas jūras ekonomiskā vērtība Ko par Baltijas jūru ir izrēķinājuši vides ekonomikas eksperti un cita svarīga Baltijas jūra ir katram no mums? Kāda ir Baltijas jūras ekonomiskā vērtība un kādi ir centieni to aprēķināt.  Uz jautājumu, cik maksā Baltijas  jūra, vides ekonomikas pētniece Kristīne Pakalniete atbild, ka jūras vērtība ir nenovērtējama. Kristīne pārstāv pētniecības un konsultāciju uzņēmumu „SIA AKTīVS”, kas nodarbojas ar ūdeņu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sociālekonomiskajiem jautājumiem un kopš 2017. gada piedalījās projektā “Zināša

Ierasts, ka vasaras sākums ir laiks, ka ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs īpaši tiek godinātas sievietes zinātnē. L`ORÉAL-UNESCO balvu Sievietēm zinātnē no Latvijas šogad saņem Rīgas Tehniskās universitātes doktorantes Anda Barkāne un Laura Vītola un Latvijas Universitātes pētniece Ilze Ļihačova. Kā ik gadu, raidījums Zināmais nezināmajā piedāvā iepazīt šī gada laureātes un viņu stāstus par atzinību guvušajiem pētījumiem. Anda Barkāne ir pētniece Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūtā. Anda Barkāne saņem atzinību par celulozes modificēšanu 3D drukas tintes izgatavošanai. Laura Vītola strādā Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātē par pētniece. Laura Vītola tiek apbalvota ar Sievietēm zinātnē balvu par pētījumu, kurā izstrādā ilgtspējīgus zema blīvuma ģeopolimēru bāzes būvmateriālus. Ilze Ļihačova ir Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratorijas vadošā pētni

Šomēnes lielu jubileju atzīmē Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Raidījumā ceļosim Botāniskā dārza vēsturē no pirmsākumiem līdz mūsdienām, ielūkojoties gan kolekcijas retumos, gan pētniecībā, kas norisinājusies Botāniskajā dārzā gadsimta laikā. Kāds bijis Botāniskā dārza gadsimts, kādi vēsturiskie notikumi to veidojuši un kāda ir botānisko dārzu funkcija pasaulē stāsta LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs un LU Botāniskā dārza direktora vietniece, Augu bioloģijas laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Signe Tomsone.

Narcišu un hiacinšu reibinošais aromāts dārzā pavasarī, šobrīd dārzos veras peonijas un ar savu smaržu reibina jasmīni. Pīpeņu īpatnējā smarža Jāņu vainagā un neskaitāmie citi augi mūsu dārzos, pļavās, grāvmalās - vasaras sākums ir ziedēšanas laiks Latvijas dabā. Kāpēc vieni smaržo un citiem aromātu nejūtam? Vai ziedaugu smarža mūsu dārzos ir cilvēka selekcijas radīts rezultāts un kāda ir augu aromāta nozīme dabā, skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš. "Auga smarža ir viens no signāla veidiem, ko izdala dzīvie organismi," norāda Ģederts Ieviņš. Tāpat kā cilvēki sarunājas, žestikulē arī augi smaržu izmanto komunikācijai, tikai augi ar smaržu nekomunicē savā starpā. "Ir pat teiciens, ka augi runā, izmantojot smaržas, bet ir kurli," atklāj Ģederts Ieviņš.  Smarža ir starporganismu komunikācija. To smaržu, ar kuru "augs sarunājas ar augu", cilvēki nesajūt. Smarža ir domātā apputeksnētāju pievilināšanai. "Ja zieds smaržo, tas gandrī

Ir kāds rāmis, kas nosaka to, kā redzam pasauli sevi apkārt, kā reaģējam uz dažādiem notikumiem un kāda ir mūsu saskarsme ar līdzcilvēkiem. To mēdz dēvēt par temperamentu. Sangvīniķis, holēriķis - kurš radījis šos iedalījumus un vai tiešām visus pasaules iedzīvotājus var klasificēt četrās grupās? Kā nosaka cilvēka temperamenta tipu un vai to varam mainīt? Kā to pēta un vai temperaments iedzimst bērniem no saviem vecākiem, skaidro attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes profesore Anika Miltuze. Viduslaiku psihoterapijas seansi jeb grēksūdze Atceroties teicienu, ka dalīta bēda ir pusbēda, lūkojam, kā agrāk, kad vēl nebija tāda termina kā psihoterapija un psihoanalīze, cilvēki savas bēdas izklāstīja grēksūdzē. Vai var vilkt paralēles starp grēksūdzi un psihoterapijas seansu un kādi bija garīdznieka loma, uzklausot grēksūdzi? Mūsdienās  dvēseles sarežģījumus  profesionāli  risina  psihologi  un psihoterapeiti, bet  senāk  pirms  psihoanalīzes  pamatlicēja  Zigmunda Freida  vai  psiholoģijas zinātnieka  Ka

Naftas krīze, karš kaimiņos, zaļais kurss un politiski lēmumi, kurus daudzi gaidīja gadiem, piemēram, kā strauji pāriet no fosilā kurināmā uz atjaunīgiem resursiem. Šie visi procesi strauji mainījuši enerģētikas nozari Eiropā un nu jau arī citviet pasaulē. Taču vides nozarei radušās jaunas bažas un vides aizstāvji pasaulē ceļ trauksmi, ka pieaugošā atjaunīgo resursu izmantošana neņem vērā citus vides aspektus, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanu. Vai tas nozīmē, ka klimata neitrālu politiku nevarēsim samērot ar citām dabas vērtībām, raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis, Latvijas ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus un vides aizsardzības konsultants Rolands Ratfelders. Savvaļas zirgi un govis palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību Par savvaļas zirgiem būs dzirdējuši daudzi, taču tas nav stāsts tikai par romantisku dzīvnieku ganīšanos pļavās rīta agrumā. Iespējams, ka šobrīd Latvijā vairs nebūtu atsevišķu teritoriju, ja pirms vairāk

Cilvēka attiecības ar dzīvniekiem ir bezgala komplicētas - no mājas mīluļiem līdz industriāli audzētiem dzīvniekiem, no plēsējiem, kas ir apdraudējums, līdz rezervātos mītošiem indivīdiem, kuriem apdraudējums esam mēs, cilvēki. Mēs kopā apdzīvojam šo planētu, tāpēc cilvēka vēsture ir tik sena, cik senas ir mūsu attiecības ar dzīvniekiem sev līdzās. Lai labāk iepazītu šos organismus, radusies ideja izveidot tādu kā dzīvnieku inteliģences periodisko tabulu. Kāda izskatītos periodiskā tabula, ja ķīmisko elementu vietā būtu sarindoti dzīvnieki, balstoties uz to intelektuālajām spējām? Kāpēc ir radusies vēlme noteikt, kurš dzīvnieks ir apveltīts ar lielāku gudrību, kurš nē? Kā to noteikt un kāds no tā ieguvums pašiem dzīvniekiem, vērtē Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors, biologs Indriķis Krams Latvijas Universitātes docents, filosofs Artis Svece. Vērtējot ieceri sarindot un grupēt dzīvniekus līdzīgi kā ķīmiskos elementus periodiskā tabulā, vadoties pēc to gudrības vai inteliģences, Ar

Cilvēka ķermenis ir unikāls un sarežģīts mehānisms, tā darbība daudzejādā ziņā cilvēkam pašam ir noslēpums un to pārzinām sliktāk, nekā pasauli mums apkārt. Tāpēc nav pārsteigums, ka jāpaiet gadiem un jāienāk jaunām tehnoloģijām, lai iepazītu tuvāk mikropasauli, pēc kuras likumiem un vadītiem procesiem darbojas cilvēks. Tikai nesen izdevies pilnībā sekvencēt cilvēka genomu. Kāpēc atšifrēt genomu ir teju tas pats, kā lasīt valodā, kuru nesaprotam, kāpēc tas vajadzīgs un kādus atklājumus par mums pašiem tas nesīs, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Zanda Daneberga un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas ārste, ģenētiķe Ieva Mičule. Pirmais cilvēka genoma projekts sākās 1990. gadā un ilga līdz 2003. gadam. Ar tā brīža tehnoloģijām bija nepieciešami vairāk nekā 10 gadi, lai nolasītu cilvēka genoma sekvenci. "Ir skaidrs, ka mūsu genomā ir sarežģī

Arheoloģiskie izrakumi Karību jūras krastos - tas ne vienam vien izklausās aizraujoša nodarbe, gan savas eksotiskās lokācijas, gan turbulentās vēstures dēļ. Raidījumā viesosimies eksotiskajā Nikaragvā. Skaidrojam, kādi arheoloģiskie izrakumi tur notiek un ko kalnu reģionos var uzzināt par cilvēku dzīvi senatnē. Stāsta arheoloģe, Bonnas universitātes pētniece Dita Auziņa, kura vadījusi starptautisku arheoloģisko pētījumu Karību jūras piekrastē, iepazīstot šīs teritorijas seno vēsturi un gūstot patiešām unikālu pieredzi. Skaistumkopšanas priekšmeti arheoloģiskajos izrakumos Arheologi Latvijā atraduši priekšmetus, sākot no bronzas laikmeta līdz pat 17. gadsimtam, kas stāsta par skaistumkopšanu un medicīnu Latvijas teritorijā. Kā tika izmantots ādercirtnis, kā izskatījās banku ragi, kosmētiskās lāpstiņas un ausu tīrāmās karotītes? „Pirmie Latvijā izmantotie ārstniecības rīki nav šķirami no ikdienas lietošanas priekšmetiem. Medicīnas vēsturnieki un arheologi  ir norādījuši, ka ārstniecībā lietoti tie paši durša

Ne viens vien bērnībā ir centies aizrakties līdz Zemes otrai malai. Tās var šķist bērnišķīgi un naivi, taču interese par notiekošo Zemes dzīlēs nodarbina ne tikai mazus bērnus, bet arī zinātnieku prātus. Mēs arvien vairāk iepazīstam objektus, kas atrodas miljoniem kilometru attālumā no Zemes, taču aizraujoša pasaule paveras arī dziļi zem mūsu kājām. Daudziem no šiem Zemes dzīļu procesiem ir bijusi fundamentāla loma arī dzīvības evolūcijas procesā. Kā varam izpētīt Zemes dzīles, ja nevaram līdz tām "aizrakties?" Kas notiek Zemes mantijā un kodolā, ko zinām par pasauli simtiem kilometru dziļumā un kā šos procesus var redzēt zemes augšējos slāņos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Karušs. Kaitīgu minerālu nav, kaitīgi var būt minerālos esošie savienojumi Iecere šim sižetam sākās no ļo

Pētījumi fizikā ir atspēriena punkts daudzām nozarēm, kuru darbība būtu grūti iedomājam bez jauniem atklājumiem fundamentālajā fizikā. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki piedalās starptautiskā pētījumā, kur, izmantojot magnētisma īpašības, varētu rast vērtīgu pielietojumu dažādās nozarēs, tostarp, medicīnā un rūpniecībā. Par pētījumu stāsta LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Andrejs Cēbers, šīs fakultātes docents, vadošais pētnieks Guntars Kitenbergs un zinātniskais asistents Aigars Langins. RTU pētnieki strādā pie datu pārraides ātruma uzlabošanas Lai palielinātu datu pārraides kapacitāti, Latvijas pētnieku komanda radījusi inovatīvu platjoslas optiskā pastiprinātāja prototipu. Datu pārraide vienmēr saistām ar dažādiem zudumiem un signālu pārrāvumiem, lai signālu pastiprinātu, pētnieki jaunajā iekārtā izmanto īpašu šķiedru. Izgatavoto prototipu pētnieki jau kādu laiku testē un tas paredzēts, piemēram, optiskajam internetam un visam, kas saistīts ar datu pārraidi. Jaunus risināj

Tas paliks kā mūžīgs noslēpums cilvēcei, kā mūzika nonāca pie cilvēka un kurā brīdī tā kļuva par neatņemamu mūs raksturojošu pazīmi. Taču skaidrs ir tas, ka mūzika dara brīnumu lietas ar mūsu smadzenēm un emocijas ir tikai redzamā daļa. Kāpēc cilvēks tik ļoti mīl mūziku? Kas notiek mūsu smadzenēs, kad dzirdam ritmu, notis un harmonijas? Kā cilvēka prāts uztver mūziku, kā melodija, kompozīcija atrod savu vietu cilvēka atmiņā un kā notiek mūzikas uztveres pētījumi, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Valdis Bernhofs. Agrīnās atmiņas jeb atmiņas attīstība cilvēka mūžā Atmiņas par agru bērnību ir individuālas. Kāds atceras tikai pirmos skolas gadus, bet cits apgalvo, ka atceras sevi jau no pirmajiem dzīves gadiem. Kāda ir atmiņas attīstība cilvēka mūžā?  Kurā brīdī bērnībā sāk veidoties mūsu atmiņas un kā tās rodas tālākās dzīves laikā? Pētnie

Cilvēka izdzīvošana ir atkarīga no spējas darboties kā kopienai, tāpēc jau tūkstošiem gadu cilvēces pastāvēšanā izraidīšana no kopienas ir bijis bargākais sods. Taču, ja senajā pasaulē tas bija teju nāves sods un izraidīšana bija fizisks daudz, tad vēlāk gadsimtos izsūtījumam klāt nāca daudz vairāk nozīmju un mērķu.  Izraidījums, izsūtījums, trimda un bēgšana – kā un kāpēc cilvēki vēsturē pametuši savas kopienas un ko eksils nozīmējis cilvēkiem dažādos vēstures periodos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns un šīs fakultātes zinātniskais asistents, doktorants viduslaiku vēsturē Rūdolfs Reinis Vītoliņš. Otrais pasaules karš maina latviešu žurnālistu dzīvi trimdā Kā trimdas laikā darbojās latviešu periodika, konkrēti, kā Otrā pasaules kara beigās latviešu bēgļu nometnēs iznāca laikraksti un par ko preses rakstīja? Lielais vairums periodikas iznāca Vācijā un pirmais laikraksts bija "Latviešu Balss". Laikraksts sni

Rīts ar uzmundrinošas kafijas krūzi vai saruna ar tuvu cilvēku pie kafijas tases ir svarīga ikdienas dzīves sastāvdaļa daudziem cilvēkiem, jo īpaši rietumu pasaulē, kur kafijas patēriņš pēdējās desmitgadēs ir audzis. Taču kafija ir arī viens no pārtikas produktiem, kuru visvairāk vairāk ietekmēs klimata pārmaiņas. Pētnieki min pat 50% samazinājumu izaudzētās kafijas apjomiem, norādot, ka sausums un citas likstas varētu apdraudēt kafijas audzēšanas nozari dažādos pasaules reģionos. Vai tiešām pēc 50-70 gadiem kafija būs retums un kāpēc? Kas šobrīd notiek kafijas tirgū un kādas ir kafijas koka prasības pret apstākļiem un apkārtējo vidi, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Botāniskais dārza Subtropu un tropu laboratorijas vadītāja Ingūna Gudrupa, kura pārzina dažādu šķirņu kafijas audzēšanu, un divi kafijas eksperti - "Andritto" kafijas grauzdētavas vadītājs, barista Andris Petkēvičs un "Kalve Coffee" īpašnieks Gatis Zēmanis. LU Botāniskajā dārzā aug Arābijas kafija. Ingūna Gudrupa skaidr