Rta Intervija

Katrs trešais pieaugušais Latvijas vīrietis savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Taču vairāk nekā 40% pauž, ka ar mentālās veselības problēmām vīrietim jātiek galā pašam. Vēl ceturtā daļa nezina, pie kā vērsties šādās situācijās. Tādu ainu iezīmē "Norstat Latvija" un sociālās kampaņas “Tavs klusums nav spēks” īstenotāju veiktā sabiedriskās domas aptauja. Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs Jānis Mednieks stāsta, ka mentālās velesības problēmas var noteikt pēc cilvēka dzīves kvalitātes pazemināšanās.

Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs aicina būt piesardzīgiem minot konkrētus datumus, kad Ukraina varētu iestāties Eiropas Savienībā. Intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka ir saprotama Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēlme sagaidīt iestājdatumu pārskatāmā nākotnē. Līdzīgi tas bijis arī Latvijai, kad mēs virzījāmies uz šo savienību, taču Ukrainas gadījumā sarunu atvēršanu bloķē Ungārija. -- Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien, 24. februārī, solījis nākt klajā ar svarīgu paziņojumu, kas saistīts prezidenta vēlēšanu rīkošanu un iespējamo referendumu par nosacījumiem valsts pamierā ar Krieviju. Tikmēr ukraiņi turpina spītēt salam gan frontes līnijās, gan savos mājokļos, ticot, ka jau drīz asiņainam karam pienāks beigas un Ukraina, iespējams, jau drīz pievienosies arī Eiropas Savienības valstu saimei.  

Rīt, 24. februārī, apritēs jau četri gadi kopš agresorvalsts Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kā intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš, karadarbības raksturs starp Krieviju un Ukrainu šobrīd nav mainījies. Tūkstoš kilometru garajā frontes līnijā vairāk vērojama tehnoloģiju un dronu klātbūtne un ir runa par diviem smaguma punktiem.

Gadu pēc valdības restarta tā sauktais "4 x 4 plāns spolē", un valdības mašīna stāv uz vietas. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās koalīcijas politiskā spēka Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Uldis Augulis, ko restarta vārdā pirms gada atbrīvoja no labklājības ministra amata. Viņš teica, ka lēmumus pašreizējā valdība pieņem novēloti.

Bērniem Latvijā netiek nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība. Tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, tomēr mācību apjoms un vērtēšanas pieeja skolās būtiski atšķiras. Tas savukārt ietekmē skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē. Turklāt praksē nereti netiek īstenots pat plānotais stundu skaits, kas vēl vairāk pasliktina skolēnu sagatavotību.  -- Pamatizglītības programmās Latvijā mācās vairāk nekā 183 tūkstoši skolēnu 583 skolās. Pašvaldību izdevumi izglītībai ir pieauguši līdz vairāk nekā 900 miljoniem eiro, tomēr tas nav nodrošinājis vienlīdzīgu kvalitāti visās skolās. Tā secinājuši revidenti.

Ar birokrātijas mazināšanu un ekonomikas attīstību gadu pēc valdības tā sauktā restarta tomēr nav īsti veicies. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša no Jaunās Vienotības. Viņa sacīja, ka pēdējā pusgadā valsts ekonomikā parādās attīstības tendences, taču izaugsme vēl ir ļoti tālu no valdības gribētās. -- Čakšas vadītā Saeimas Budžeta komisija šodien, 17. februārī, priedīs par "Latvijas attīstības stratēģijas 2050" ietvaru. Tādu vīziju izstrādājusi Latvijas Universitāte, un dokuments paredz nākamajos 25 gados "apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem un panākt darbaspēka ilgtspēju un kvalitāti".

Cīņā ar telefonkrāpniekiem var palīdzēt tikai neiesaistīšanās nekādās diskusijās pa tālruni. To Latvijas Radio atzina Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības”. Viņš pauda, ka līdzīgi kā pērn, arī šogad varētu sagaidīt apkrāpto cilvēku skaita un izkrāptās naudas apjomu rekordus. Īpaša apkrāpjamo riska grupa esot vecāki cilvēki.

Ukraina vēl šopavasar varētu sarīkot ne tikai prezidenta vēlēšanas, bet arī referendumu par pamiera ar Krieviju nosacījumiem. Tā vakar, 11. februārī, ziņoja izdevums “Financial Times”, atsaucoties uz avotiem Eiropas Savienībā. Šādu soli Kijiva varētu spert ASV spiediena dēļ, jo Vašingtona kārtējo reizi uz spēles likusi drošības garantijas. Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova, kas strādājusi ES struktūrās Kijivā, Latvijas Radio stāstīja, ka aktuālajā konstitūcijā nav atļauts rīkot vēlēšanas ārkārtas stāvokļa situācijā, tāpat jautājums ir par milzīgo pilsoņu skaitu citās pasaules valstīs. Bez tam būtisks aspekts ir arī sagrautā infrastruktūra un telpas vēlēšanu rīkošanai. Savukār, Zelenska popularitāte sabiedrībā joprojām ir augsta, stāstīja Vizgunova.

Jau gadu Baltijas valstis ir atslēgušās no tā dēvētā BRELL elektrotīkla loka ar Krieviju un Baltkrieviju, un pievienojušās Eiropas tīklam. Aizvadītais gads parādījis, ka energosistēma ir drošāka, bet vēl ir, kur augt, to Latvijas Radio atzina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis no Zaļo un zemnieku savienības. -- „Enerģētikas sistēma nav noslēgts trauks. Darbs notiek Baltijas līmenī un bieži enerģija plūst uz Poliju un citām valstīm, un mēs esam atkarīgi no visas sistēmas”. Tā, vaicāts par "Latvenergo" iespējamo lielo peļņu šajā īpašajā ziemā, Latvijas Radio stāstīja "Latvenergo" izpilddirektors un Pasaules enerģētikas padomes Latvijas nacionālās komisijas viceprezidents Mārtiņš Čakste.

Migrācijas aktuālajiem jautājumiem veltītā speciālā parlamentārās izmeklēšanas komisija* šodien, 10. februārī, skatīs vairākus jautājumus par bēgļu atbalsta samērīgumu ar mazaizsargāto Latvijas iedzīvotāju atbalstu. Komisijas vadītājs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka komisija redz ievērojamas problēmas ar trešo valstu piederīgajiem, kam izdodas iekļūt Latvijā. * Parlamentārās izmeklēšanas komisija par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.

Apmēram 2-3 mēnešu laikā Latvija varētu saņemt pilnu informāciju no ASV tiesībsargājošajām iestādēm par tā saucamajos Epstīna failos ar Latviju saistītajām epizodēm. Tā Latvijas Radio sacīja ģenerālprokurors Armīns Meisters. Viņš atzina, ka ASV ir gatava dalīties ar autentiskiem materiāliem. -- Šomēnes pasauli un arī Latviju satricināja jaunākais tā dēvēto “Epstīna failu” laidiens. Latvijas un Rīgas vārdi publiskotajos Džefrija Epstīna failos pieminēti vismaz 1300 reizes. Ir minētas modeļu aģentūras un atsevišķas personas.

Pieņemot Rīgas domes budžetu, opozīcijas deputāti tā izklāstu saņēmuši nepilnīgu un vien dienu pirms tā pieņemšanas. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas domes deputāte Jūlija Stepaņenko no frakcijas „Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši”.

Partijas „Latvija pirmajā vietā” piedāvājums Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam kļūt pat Latgales reģiona līderi Saeimas vēlēšanās ir Žannas Darkas faktors. Tā partija parāda, ka Bartaševičs ir cietējs, jo nesaņēma drošības pielaidi valsts noslēpumam. Radīts mīts, ka ar šo mēru izrēķinās politiskā elite un to izmanto partijas reklāmai. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle. Tas parādot katras partijas ideoloģiju, jo Ogres mēra Egila Helmaņa gadījumā politoloģe pieļauj, ka viņa pārstāvētajai Nacionālajai apvienībai pirms vēlēšanām ir izdevīgāk pielaides jautājumu līdz galam neatrisināt.

Cilvēku tirdzniecība nav pagātne un tā ir kļuvusi vēl aktuālā nekā tajos gados, kad darbojies šobrīd skaļi izskanējušais Džefrijs Epstīns. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja "Centra "Marta" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite. Tehnoloģiju, sociālo tīklu un citu platformu attīstība ļauj viegli noslēpt personu datus un cilvēku tirdzniecība kļuvusi par vēl lielāku industriju. Noziegumu īstenotājus notvert ir kļuvis vēl grūtāk.

No jaunajiem skolotājiem, kas skolojušies programmā "Mācītspēks" 94% absolventu palikuši pedagoģijā. To Latvijas Radio intervijā sacīja profesore, Latvijas Universitātes pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Skolotājs" direktore Ieva Margeviča-Grinberga. Šie absolventi ir strauji kāpuši pa karjeras kāpnēm kļūstot par izglītības pārvalžu vadītājiem, direktoriem un viņu vietniekiem. -- No šodienas līdz pat 2. martam var pieteikties darba vidē balstītajām studijām „Macītspēks”. Kandidātiem ir jābūt augstākajai izglītībai.

“Lieliskas darba un studiju iespējas Krievijā!” – ar šādiem solījumiem Krievija pēdējos mēnešos aktīvi cenšas uzrunāt iedzīvotājus valstīs ar zemāku ienākumu līmeni, īpaši Āfrikā. Daudzi šādu programmu dalībnieki realitātē nonāk Krievijas armijā un dronu ražotnēs. To, kā šī shēma darbojas, pirms laika pētīja Latvijas Radio dezinformācijas pētniece un faktu pārbaudītāja Anete Bērzkalne. Šoreiz viņa meklējusi atbildes, kā to ir iespējams novērst un vai mēs, Baltijas valstu iedzīvotāji, arī varam ko ietekmēt, sarunājoties ar Igaunijas nevalstiskās organizācijas „Mondo” pārstāvi Kelli Ēku. Mūsdienās procesi vienā pasaules daļā var negaidīti ietekmēt notiekošo pat tūkstošiem kilometru attālumā. Tā piemēram, nelabvēlīgi dzīves apstākļi Āfrikas valstīs var radīt priekšnoteikumus tam, ka cilvēki labākas dzīves meklējumos attopas Krievijas armijas mašinērijā, kas kalpo tās karam Ukrainā.  Kelli Ēka: "Mondo" ir Igaunijas nevalstiskā organizācija, un mēs strādājam attīstības sadarbības, humānās palīdzības un arī globā

Kāpēc Baltijas valstis spēja atjaunot valstiskumu pēc 50 gadiem padomju okupācijā un kādas paralēles vērojamas Krievijas rīcībā pret Baltijas valstīm un Ukrainu? Uz šādiem jautājumiem atbildes sniedz Rīgas Juridiskās augstskolas profesores Inetas Ziemeles grāmata, kuras nosaukumu latviski varētu tulkot kā „Valsts nepārtrauktība un pilsonība: Baltijas valstis un Krievija. Pagātne, tagadne un nākotne kā to nosaka starptautiskās tiesības.” Latvijas Zinātņu akadēmija to atzinusi kā vienu no pērnā gada Latvijas zinātnes sasniegumiem kā unikālu juridiskās pētniecības darbu. Grāmata iznākusi angliski starptautiskā izdevniecībā „Brill”. Tas gan ir papildināts izdevums, kura pirmā versija par šo tēmu iznāca jau pirms 20 gadiem. Par valstu tiesībām gadsimtu mijā un mūsdienās ar Inesi Ziemeli sarunājās Ilze Kuzmina. Kāpēc bija svarīgi pie šīs tēmas atgriezties un kas šajā laika posmā ir mainījies? Ineta Ziemele: Pirmām kārtām pirms 20 gadiem mūsu, Baltijas valstu, prasība par valsts nepārtrauktību un tas, ka mēs risi

Situācija Ukrainā tiešām ir ļoti sarežģīta. Tā Radio rīta programmā teica Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs. Viņš teica, šī ir neparasti auksta ziema, bet Ukrainā - tā kā tā ir vairāk uz Dienvidiem, mājas nav siltinātas. Iedzīvotāji cieš no aukstuma un dēvē to par krievu izraisītu Holodomoru. Nekas neliecina, ka Krievija gatavotos pārtraukt uzbrukumus, bet ukraiņi lūdz Dievu, ilgojas, bet īstas ticības uz drīzu mieru nav, sacīja vēstnieks.

Runas par NATO izjukšanu un drīzām beigām ir pārspīlējumi, un gandrīz 80 gadu laikā kopš tās izveides NATO ir bijusi jēdzīgākā starptautiskā organizācija, kas turklāt pārdzīvojusi vairākas krīzes. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Viņš teica, ka Davosas tikšanās rezultāts saistībā ar Grenlandes lietu jau rāda, ka pārvarēta būs arī šī NATO krīze.

Latvijas iedzīvotāju skaits turpmākajos gados katru gadu samazināsies par 18 tūkstošiem cilvēku, un pēc 15 gadiem mūsu valstī dzīvos 1,6 miljoni iedzīvotāju. Tādu ainu atklāj domnīcas LaSER jeb Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta pētījums par to, kāda būs kļuvusi Latvija un tās iedzīvotāju struktūra demogrāfisko pārmaiņu ietekmē. Demogrāfe un pētījuma autore Zane Vārpiņa intervijā Latvijas Radio sacīja, ka dzimstība vēl samazināsies, taču stabilizēsies.