Rta Intervija

Pedagogi cerējuši, ka šī vasara būs mierīga, lai gan bijusi nojauta par pēkšņajām izmaiņām nozarē priekšvēlēšanu dēļ un arī tāpēc, ka notikusi valdības maiņa. Tā pēkšņi virzītās Izglītības un zinātnes ministrijas izmaiņas Latvijas Radio komentēja Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Tā esot bijusi ledusauksta ūdens šalts jau ne pārāk siltajā vasarā. Runa esot par izmaiņām devītklasnieku zināšanu vērtēšanā, skolu finansēšanā un par skolēnu skaitu izglītības iestādēs. No nākamā gada skolotājiem gaidāms algas pielikums, taču, vai tā notiks – droši varēsim būt tad, kad šī nauda būs kontā – pauda Vanaga.

"Valdība šobrīd ļoti jaudīgi runā, taču ar darbiem ir, kā ir. Premjers Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta” pamet dažādus tematus un visi tos košļā." Tā intervijā Latvijas Radio valdības rīcību vērtē Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs. Viņš norāda, ka atbildība tajā jāuzņemas medijiem, komentētājiem un opozīcijai, kas vasarā ir atslābusi. "Stāsts par NVO [nevalstisko organizācju] finansējumu ir interesants, bet tas varbūt 10% veido no tā, ko vajadzētu darīt. Viņiem pat nav jāiespringst, jo viņiem ļoti daudz lielus jautājumus neuzdod. Tomēr es teiktu, ka ir pagājuši divarpus mēneši, tas vairs nav maz. Pieņemts rīcības plāns, ko arī, es domāju, ka par maz publiski ir ķidājuši. Pieņēma vienu papīru - 52 punktu deklarāciju. Tad pieņēma otru papīru - rīcības plānu ar 185 punktiem. No tiem uztaisīja 61 [punktu], tad sāka stāstīt, ka trīs no 61 un šodien būs vēl cik no viena. Bet, ja paskatāmies visas iepriekšējās valdības, kuras varam kritizēt, saturs ir tajā pašā stilis

Ir maz ticams, ka mēs novērosim Krievijas ekonomikas sabrukumu tādā līmenī, kāds tas bija 80. gadu beigās pirms PSRS sabrukuma. To Latvijas Radio atzina kara vēsturnieks un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Krievija esot spējīga eksportēt naftas produktus un to iekšējie resursi pietiekami lieli, lai valsts nesabruktu. Taču ekonomiskā situācija pasliktinoties katru dienu - lēnām un nenovēršami.

Ārlietu ministrijā un Rīgas Juridiskajā augstskolā šodien. 7. augustā, notiek piektais starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums. Tajā piedalās vairāk nekā simt Latvijas izcelsmes darbinieku no ANO, Eiropas Savienības institūcijām, NATO, Eiropas Padomes un citām starptautiskām struktūrām. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības” intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” teica, ka pirmkārt ar ekspertiem grib runāt par demokrātijas noturību.

Valdības izveidotā Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai ir izveidojusi ceturto administratīvā sloga mazināšanas groza piedāvājumu, un tajā būs 25 priekšlikumi, kā mazināt birokrātiju veselības un citās jomās. Tāpat valdībai divu nedēļu laikā plānots iesniegt informatīvo ziņojumu ar citām idejām, piemēram, ja lieliem projektiem jāatsavina mazi zemes gabali, šo procesu iespējams būtiski paātrināt. Par to šorīt Latvijas Radio pastāstīja Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītājs Jānis Endziņš.

Slimnīcas neiebilst pret kārtējām reformām, jo tām bijušas pakļautas nepārtraukti kopš šā gadsimta sākuma, taču pašreizējā reformā jautājums ir, kā tā ietekmēs pacientus un medicīnas personālu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs. Viņš atzina, ka medicīnas personāla trūkst, un katastrofāli zemā līmenī slimnīcās ir māsu skaits. Slimnīcas piedāvājušas, ka varētu paplašināt speciālistu loku, kas tiesīgs sniegt neatliekamo palīdzību, taču nozares vadība to neesot akceptējusi. -- Pirms nedēļas valdība apstiprināja slimnīcu reformas dalījumu trīs līmeņos. Izmaiņas stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra, bet pilnībā jauno slimnīcu dalījuma modeli ieviesīs līdz 2029. gadam. Veselības ministrija uzskata, ka slimnīcām pietiks laika sagatvoties. Un arī valdības vadītājs uzsver, ka reforma ir nepieciešama. Tās nozīmi vakar, 4. augustā,  Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji skaidroja arī Pašvaldību savienībā. 

Mēnesi pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās procentu likmes piemērošanas plašākam pārtikas preču grozam ir vērojams, ka tirgotāji cenas patiešām ir samazinājuši. Taču nav nekāda iemesla domāt, ka pārtika kļūs lētāka arī turpmāk. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. "Pārtikas produktu cenas produktiem, kas ir Latvijas veikalu plauktos, pamatā diktē notikumi pasaules pārtikas cenu tirgū. Un ja pasaulē pārtikai cena kāpj, tā kāps arī pie mums, neskatoties ne uz kādiem PVN. Mūsu problēma ir, ka Latvijā ļoti liela iedzīvotāju daļa ēd nevis to, ko viņi vēlas, bet to, ko viņi var atļauties. Ļoti daudz vairāk nez vai pērk un ēd, bet cilvēkam paliek nauda makā un viņš nopērk citu pārtikas produktu, varbūt, ka arī kādu vajadzīgu, veselīgu un garšīgu, vai viņš iedod bērnam naudu ekskursijai. Tā nauda vienalga paliek Latvijas ekonomikā," norāda Gulbe. -- Par pirmo mēnesi, kopš

Rīgas Zooloģiskā dārza pievienošana pašvaldības uzņēmumam „Rīgas meži” pāris mēnešu laikā izdevusies pietiekamā kvalitātē, bet labumu tā dos nākotnē, kad uzlabos infrastruktūru un papildinās dzīvnieku kolekciju. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina „Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. Viņa teica, ka Zooloģiskais dārzs kā pašvaldības mazākais uzņēmums ilgstoši ir cīnījies ar naudas trūkumu.

Inese Grīnvalde ir pedagoģe ar maģistra grādu pedagoģijā, kura radījusi silto graudu iekārtu attīstošām nodarbībām un stresa mazināšanai, ko sauc par "Laimes bļodu". Viņa stāsta, kā nonāca līdz idejai par graudu izmantošanu šādā veidā un kāpēc ir svarīgi rast dažādas metodes stresa mazināšanai, bet sarunas sākumā varat dzirdēt, kā "Laimes bļodas" radītāja, iegremdējot rokas graudos, veic elpošanas vingrinājumu. Inese Grīnvalde (rādot elpošanas vingrinājumu): Tos graudus savācu pie sevis. Tad es aizturu elpu un paskatos, kā viņi birst. Un tad ar izelpu es [tos izbirdinu]. Tad ir gan tā skaņa, gan smarža. Ilze Kuzmina: Daudzi no mums zina smilšu terapiju, bet nu izrādās, ka Latvijā var darboties arī ar siltajiem graudiem, tu šo metodi esi izgudrojusi. Kā radās šī ideja? Inese Grīnvalde: Biju vairāk nekā 35 gadus strādājusi ar dažāda vecuma, sociālā un arī veselības stāvokļa bērniem kā speciālais pedagogs un karjeras pedagogs; esmu bijusi atbalsta persona pusaudžiem, kuri nāk no tā saucamajām sociālā riska ģi

Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk arī vēlēšanu procesos – no dezinformācijas un dziļviltojumiem līdz individuāli pielāgotām ietekmes kampaņām. Vai mākslīgais intelekts spēs ietekmēt mūsu izvēles arvien nemanāmāk un kā stiprināt sabiedrības noturību laikā, kad ietekmēšana kļūst arvien precīzāka un personiskāka? Gaidot Saeimas vēlēšanas, par šīm tēmām saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu. Kādi ir galvenie riski, ar kuriem mēs varētu saskarties pirmsvēlēšanu periodā un vēlēšanu laikā? Jānis Sārts: Manuprāt, ir diezgan daudz jārunā par to, kādi ir tie riski un kādiem riskiem mēs gatavojamies. Šeit ir tie klasiskie riski, bet mēs redzam, tātad pirmais ir, kā militāri teiktu, kinētiskais risks – ka kaut kas notiek vēlēšanu laikā. Vai tas ir drons, par to arī tagad tiek runāts, jeb kaut kāds lielāks incidents, kas „sašūmē” sabiedrību. Tā ir viena lieta, kas ir iespējama, – tātad hibrīduzbrukums. Otra lieta, kas ir iespējama, ir mēģinājums, teiksim, kiberuzbrukumu

Bailes un baidīšana priekšvēlēšanu laikā strādā labi tāpēc, ka jebkurš lēmums, par ko balsot, ir emocionāls. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode. Būtisku loma ir informācijai sociālajos tīklos, ko cilvēki patērē. "Ja netālu no mūsu robežām ir karš un mēs katru dienu dzirdam apsvērumus, ka arī Latvijai varētu uzbrukt; ja mēs dzirdam tajos pašos sociālajos tīklos, ka ir bijuši nepieņemami gadījumi arī iekšpolitikā, skaidrs, ka migrācijas dēļ. Cilvēki satraucas, jo sociālajos tīklos nenošķir, vai tas ir tepat uz vietas, vai arī tas ir kaut kur tālāk. Kairinājumi ir, un viņi atstāj, protams, iespaidu uz to, kā cilvēki uztver," analizē Ieva Strode. "Migrācija ir viena no tām lietām, kas uztrauc cilvēkus. 2015. gadā, kad Latvijā bija burtiski daži bēgļi, piemēram, jautāja: kas jūs satrauc visvairāk, cilvēki spontāni nosauca šīs lietas. Migrācija kļuva pat svarīgāka nekā, piemēram, veselības aprūpe, bezdarbs. Tas ir būtisks k

Turpmāk būs stingrāka potenciālo darbinieku pārbaude par pers onu derīgumu dienestam. To sarunā ar Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Runājot par traģisko notikumu Priekules svētkos, viņš teica, ka nav pieļaujams, ka darbinieks pat no darba brīvajā laikā būtu tik stiprā alkohola reibumā, turklāt publiskā vietā. Prevencijas nolūkos varētu ieviest ikrīta alkohola testus. Dombrava pieļāva, ka Dienvidkurzmes iecirknī sāktā dienesta pārbaude var beigties ar tā vadības nomaiņu.  -- Aizvadīto dienu un nedēļu laikā Iekšlietu ministrijas atbildības jomā notikumi seko cits citam. Sabiedrību satricinājusi slepkavība Priekulē, kas liek uzdod jautājumus par policijas darbu reģionos. Diskusijas raisījuši arī policijas reidi Rīgā, kuros pārbaudīti dokumenti cilvēkiem, acīmredzot vadoties tikai pēc ādas krāsas. Tikmēr citviet Eiropā pieaug bažas par Krievijas organizētām provokācijām pret ukraiņiem.

Interese par studijām Rīgas Tehniskajā universtitātē (RTU) šogad bijusi liela. RTU studiju prorektora p.i. Ieva Rācenāja Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja, ka šogad ir bijuši vairāk nekā 12 tūkstoši pieteikumu un tas ir vairāk nekā pagājušajā gadā.  "Tradicionāli Rīgas Tehniskā universitātē tās ir datorsistēmas, informācijas tehnoloģijas. Patīkami pārsteigti esam par interesi par ķīmiju, ķīmijas tehnoloģijām, finanšu inženieriju, arī aviācijas transportu," par studiju programmām, kas raisījušas lielāko interesi, stāsta Rācenāja. "Vēlos arī atgādināt, ka Rīgas Tehniskā universitātes ir pārstāvēta ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Rēzeknē, kur mēs arī tradicionāli, īpaši Liepājā, mācam skolotājus. Arī par skolotāja profesiju interese ir diezgan liela, tāpat par logopēda profesiju, kas ir ļoti pieprasīta arī darba tirgū." Tāpat Rācenāja norāda, ka ir ļoti stingras prasības pret ārvalstu studentiem Rīgas Tehniskajā universitātē. Tiek pievērsta uzmanība gan mācību apmeklējumam, gan tiek informētas arī Drošī

Rīgas ielās šobrīd notiek neierasti daudz dažādu infrastruktūras labošanas vai uzlabošanas darbu vismaz 50 objektos. Tā Latvijas Radio pastāstīja Rīgas Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš. Jautāts par sabiedrības pārmetumiem par kļūdām un nejēdzībām vietās, kur remonts pabeigts, Kauliņš sacīja, ka nereti visām sistēmām un ieradumiem vēl jāsalāgojas.

Mēs patiesībā esam stiprāki nekā mums pašiem liekas – šī ir viena no atziņām, kuru pēc svētceļojumiem uz Aglonu iemantojusi Līga Vanaga. Šogad ceļā viņa dosies ceturto reizi, lai kopā ar Svētā Jēkaba katedrāles svētceļnieku grupu mērotu vairāk nekā 300 kilometru no Rīgas līdz Aglonai. Šī garīgā prakse viņai svarīga kopš brīža, kad viņa atvēra savu sirdi ticībai un atgriezās katoļu baznīcā, kurā kā bērns savulaik tika nokristīta. Šis pavērsiens Līgas dzīvē notika Covid pandēmijas laikā, kad ierastais dzīves ritms sabruka un bija vajadzīgs mierinājums un stiprinājums. Līga Vanaga ir sociālā darbiniece, šobrīd strādā nodibinājumā ”Caritas Latvija”, kā arī studē teoloģiju Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā.

Vai valdībai savu retoriku un solījumus izdosies pārvērst praktiskos, pieņemtos lēmumos - tas ir nākamo mēnešu jautājums. To intervijā Latvijas Radio sacīja politoloģe, politikas centra "Providus" direktore Sanda Liepiņa. Rīcības plānā ir 150 jautājumi un atlikušas 60 dienas, kas nozīmē, ka dienā būtu jāpieņem vismaz trīs lēmumi, kuriem jābūt skaidriem, nokomunicētiem un pieņemtiem. Kā pauda politoloģe - pēc tā, kā tas šobrīd virzās sēdēs, neizskatās, ka izdosies pieņemt visus lēmumus. Kontekstā ar Nacionālo apvienību, kas no opozīcijas ienākusi valdībā, politoloģe Liepiņa min, ka Latvijā šobrīd ir vērojama radikalizācija, kur šim ciklam cauri ir izgājusi Austrija un Polija. "Aktīva un spēcīga antiimigrācijas retorika, retprika pret nevalstiskām organizācijām. Kopumā tā ir nevēlamu sabiedrības grupu, indivīdu, organizāciju pasludināšana, diezgan klasiska totalitāro režīmu taktika, kuru mēs zinām, labi atceramies no Latvijas vēstures, ko, cerams, esam Latvijas visi apguvuši. Nevēlamās grupas ir politiskie

Latvijas politiskā elite nav ieinteresēta neatkarīgā un kvalitatīvā sabiedriskajā medijā. Tai nav priekšstata, ka demokrātijas kvalitāte ir cieši saistīta ar mediju kvalitāti un ka šādi mediji ir spējīgi kritizēt varu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Viņš norādīja, ka vara Latvijā šobrīd seko seniem boļševiku priekšstatiem, ka kritika ir elites apdraudējums un tā steidzīgi jāsargā. Tādēļ pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas skar kopīgas nācijas veidošanu. Sabiedriskajiem medijiem izklaides laikmetā ir ļoti būtiska nozīme, kas iekļauj sevī priekšstatu par to, ka mazākumtautības ir neatņemama Latvijas kultūrtelpas daļa. -- Saeima otrajā lasījumā šodien, 23. jūlijā, lems par izmaiņām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas mainīs pieeju mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajā medijā. Tas paredz atteikties no līdzšinējā pienākuma veidot saturu mazākumtautību valodās, nosakot, ka turpmāk tās būs tiesības, nevis oblig

"Jāatzīst, mūsu politiķi šobrīd attiecībā uz jauniešiem piekopj politiku – sveši bērni ir. Viņi to ar saviem darbiem uzskatāmi apliecina," vērtē "OPEN radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis. Viņš norāda, ka šī ir karstākā vasara centra pastāvēšanas laikā un grūtībās nonākušu jauniešu ir ļoti daudz. Klaišis atzīst, ka jaunieši, kas nonākuši grūtībās, iesaistās aizliegtu vielu tirdzniecībā, lai nopelnītu iztikai, un nereti nonāk arī daudz lielākās problēmās.  -- Bērni, kuri dzīvo uz ielas, Latvijā nav tikai pagātnes stāsts vai citu valstu problēma. Tie ir bērni un pusaudži, kuri dažādu iemeslu dēļ lielu daļu sava laika pavada uz ielas, tirdzniecības centros, parkos vai kāpņu telpās, bieži bez pieaugušo atbalsta un uzmanības. Speciālisti saka – bieži vien šie bērni nav neredzami, bet mēs vienkārši viņus izvēlamies nepamanīt. Tikmēr priekšvēlēšanu laikā politiķi daudz runā par demogrāfiju, ģimenēm un drošību, taču cik bieži dienaskārtībā nonāk tie bērni, kuri jau šodien ir vislielākajā riskā?  

Ukrainas stratēģija šobrīd ir aizvest karu tuvāk Krievijas sabiedrībai, kas līdz šim uz karu raudzījās attālināti, vien caur uzvarošām propagandas mediju publikācijām. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, direktors Māris Cepurītis. Viņš norāda, ka Ukrainas rīcība izceļ dilemmas Krievijas sabiedrībā. "Sabierības pārstāvju izteikumi liecinā, kā var būt tā, ka Krievijā, kas ir viena no lielākajām naftas ražotājvalstīm, mums ir jāstāv rindā, lai degvielu iegādātos?" norāda Cepurīts. "Krievija no savas puses nav gatava izrādīt jebkāda veida vājumu, tāpēc ir šie mērķtiecīgie un vienlaicīgi ir ļoti dārgie, izmantojat ballistiskās raķetes, atbildes triecieni Kijivai, tieši mērķējot nevis pa militāro, bet civilo infrastruktūru. Visdrīzāk, kamēr nenotiks ievērojamas izmaiņas frontē, abas puses turpinās apmainīties ar šāda veida tālajiem triecieniem un šādus uzbrukumus īstenos."  

Cilvēki neapzinās, ka virkne pakalpojumu, ko viņi saņem ir nevalstisko organizāciju (NVO) īstenotas un tās līdzfinansē valsts. Tā  intervijā Latvijas Radio sacīja "Platformu attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare. Bez šīs naudas daļa valsts pārvaldes pakalpojumi nebūtu nodrošināti. "Ja valsts pārvaldē kaut kas nemaksā, tas nenozīmē, ka tas nemaksā neko cilvēkam. Vecākiem ir jāmeklē, kur atstāt bērnu, lai piedalītos valsts pārvaldes sanāksmē; cilvēkam no reģioniem tā, visticamāk, būs vesela diena un lieli ceļa izdevumi, lai nonāktu uz šo sanāksmi. Valstij ir jābūt interesei atbalstīt savas organizācijas," norāda Vaivare. "Kad tiek operēts ar šiem skaitļiem, mums nav skaidrs, kas zem tā slēpjas. Piemēram, augstskolas izveido nevalstisko organizācija, kurā iegulda 30 miljonus eiro. Piemēram, Sporta federācija - pieci miljoni. Ja šādus lielus ciparus noņemam nost, tad paliek mazās biedrības reģionos, kas cīnās dažkārt pat ar savu pašvaldību par korupcijas mazināšanu." Tikmēr premjers Andris Kulbergs no