Rta Intervija

Vienīgā vieta Krievijas spēku panākumiem Ukrainā šobrīd ir frontes centrālajā daļā. Rit kauja par atlikušo Donbasa daļu - Konstantinivku. Tā situāciiju frontē raksturo Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Krievijas karaspēks šo pilsētu cenšas ieņemt tāpēc, lai gūtu labvēlīgākus apstākļus tālākam lēcienam uz Slovjansku un Kramatorsku. "Šīs trīs pilsētas šobrīd ir tie cietokšņi, bez kuru ieņemšanas Krievija nevarēs pasludināt uzvaru, ka viņa ir ieņēmusi visu Donbasa teritoriju. Pa simts metriem, pa 150 varbūt dienā iet uz priekšu. Bet skaidrs, ka Ukrainas spēki apzinās šīs pilsētas vērtību visā šajā cietokšņa joslā. Un būs līdzīgi kā ar Pokrovsku, Adijivku, kas turējās, turējās, kamēr tika noslaucītas no zemes virsas un vienkārši vairs nebija iespēju tās aizstāvēt," vērtē Jānis Slaidiņš.

Nebanku kreditētāji pagājušajā gadā izsnieguši kredītus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā un, vērtējot šo ciparu, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa vērtē, ka satraukumam nav pamata. Esot jāvērtē kopējā situācija patēriņa cenās. Un tur ir bijis pieaugums, līdz ar to arī kreditēšanā vērojams kāpums.

Rīgā sākusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas gada nozīmīgākā sanāksme, kurā dalībvalstu finanšu ministri lemj par investīciju plāniem. Tāpat šīs sanāksmes biznesa forums pulcē pasaules līmeņa investorus. Eiropas Savienības ekonomikas un produktivitātes komisārs un Eiropas attīstības bankas pilnvarnieku padomes priekšsēdētājs Valdis Dombrovskis šorīt Latvijas Radio teica, ka šī ir laba iespēja Latvijai piesaistīt investīcijas. Bet, piemēram, projektam „Rail Baltica” Dombrovskis naudu sola tikai nākamajā posmā.

Finanšu ministrijas darba atslēgas vārds turpmāk būs efektivitāte, lieku tēriņu nedrīkstēs būt, bet katri izdevumi būs jāpamato. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja jaunais finanšu ministrs Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta. Viņš uzsvēra, ka no jūlija ir paredzēts mazināt valsts budžeta izdevumus, tomēr tas nenotikšot uz sabiedrībai sniegto pakalpojumu rēķina.

Latvijas ekonomika atkopjas, ir izaugsme, taču tā ir pārāk lēna, lai mēs varētu teikt, ka esam uz pilnīgi pareizā ceļa. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, skaidrojot viņa augstskolā veiktā jaunākā "Ekonomikas barometra" pētījuma rezultātus. Tas atklāj divu procentu ekonomikas pieaugumu, kas, pēc Bērziņa teiktā, ir minimālais, lai varētu teikt, ka ekonomika aug. -- Šobrīd mūsu ekonomikas īstermiņa attīstības prognozes nav spīdošas. Tā savukārt secina Latvijas Universitātes domnīcas "LV PEAK" direktore, profesore Inna Šteinbuka, pirms šodien domnīca iepazīstinās ar Ekonomikas barometra pētījumu par tuvāko nākotni Latvijas ekonomiskajai attīstībai.

Projekta „Rail Baltica” turpmākajai attīstīšanai tiek sagaidīts audita ziņojums, kas ne tikai atklās pagātnē pieļautās kļūdas, bet arī pateiks, kā projekts ir turpināms un kādas saistības varam uzņemties. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica jaunais satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Par šo dzelzceļa projektu viņš sacīja, ka savulaik esam atvēzējušies tā, kā pašlaik nevaram atļauties. "Manā skatījumā mēs varam šo projektu virzīt tik strauji un tik ātri, cik mums ir pieejams arī finansējums ne no nacionālā budžeta. Domāju, ka būtu diezgan populistiskisolīt, ka mēs to izdarīsim 2030. gadā. Jautājums ir par 2035. gadu, tomēr es pa priekšu sagaidītu ekspertu vērtējumu, jo tas arī ir saistīts ar finansējuma pieejamību ne tikai fiziski spējām to darīt," norādīja ministrs. 

Ukraina ir gatava dalīties ar cilvēkiem Latvijā visā savā pieredzē. Jums tikai jāgrib to ņemt. Tā intervijā Latvijas Radio šonedēļ Rīgā notiekošā Dronu samita laikā sacīja Oleksandrs Dončenko, Ukrainas Bruņoto spēku Pretgaisa aizsardzības bijušais instruktors. Intervijā viņš pauda pārliecību, ka Latvijas jaunā paaudze spēs aizstāvēt savu valsti un pretoties Krievijai, ja tas būs nepieciešams. Taču tai pat laikā, pēc viņa novērojumiem, cilvēki mūsu valstī aizvien nav gatavi karam. Ukraina viennozīmīgi ir uzlabojusi savas spējas, ja runājam par Krievijas bezpilota lidaparātu un arī raķešu notriekšanu kara laikā. Bet, ja mēs runājam par pašreizējo situāciju, aizvien pilnīgi visu notriekt nav iespējams. Kas Ukrainai nepieciešams, lai uzlabotu savas spējas, ja runājam par pretgaisa aizsardzību? Oleksandrs Dončenko: Mums nepieciešams vairāk resursu, vairāk augsto tehnoloģiju aprīkojuma. Mums viss ir, bet ar to nepietiek. Mums vajag vairāk šo sistēmu, to pašu "Patriot" sistēmu, to pašu "Iris-T" sistēmu. Pašlaik m

Igaunijas lēmums ļaut izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus nebija gudrs un es Latvijai neieteiktu sekot mūsu piemēram. To intervijā Latvijas Radio norāda Igaunijas Biznesa skolas rektors Mēlis Kitsings. Viņa ieskatā Rīga var kļūt par nozīmīgu Baltijas mēroga centru, un aviokompānijai "airBaltic" un projektam "Rail Baltic" šajā ziņā ir būtiska nozīme. Baltijas valstīm pašreizējā sarežģītajā drošības situācijā arī nepieciešama stratēģija un pareiza komunikācija, lai veicinātu investoru piesaisti reģionā, uzskata Kitsings. 

Jau šorīt, 28. maijā, topošās koalīcijas partijas “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība plāno parakstīt jaunās valdības deklarāciju un koalīcijas līgumu. Savukārt Saeima ārkārtas sēdē lems par jaunās valdības apstiprināšanu. Ja valdība saņems parlamenta vairākuma atbalstu, Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” kļūs par jauno Ministru prezidentu. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un Zemnieku savienības Latvijas Radio sacīja, ka šai koalīcijai ir ļoti ierobežots laiks, tāpēc jaunajai valdībai vajadzētu ļoti koncentrēties uz konkrētiem uzdevumiem.

Rīgas Stradiņa universitātē otro dienu norisinās Pirmais Baltijas neatliekamās medicīnas kongress – līdz šim vērienīgākais neatliekamās medicīnas nozares pasākums Latvijā un pirmais šāda mēroga kongress Baltijas reģionā. Šodien notiks kongresa galvenā zinātniskā programma ar starptautisku ekspertu uzstāšanos.

Valkas novadam ir nepieciešami papildus līdzekļi no valsts. Tā uzskata Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Intervijā Latvijas Radio Kaminskis skaidroja, ka finanšu grūtībās ir arī citas pašvaldības, bet ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu vien šo problēmu nevar atrisināt. Turklāt Valkai ir īpaša situācija. "Valka ir vieta, kur cilvēki faktiski ir deklarējušies Igaunijā, ap 1000 iedzīvotāju, bet dzīvo Valkā. Ja viņi arī nevienu centu neiemaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli, nekādi ieņēmumi nebūtu, arī tad Valkas novads saņemtu vairāk līdzekļus, kas varbūt būtu šī iztrūkuma segums," norāda Kaminskis. "Protams, ir jautājums par komunālajiem parādiem, kas Valkas novadam jārisina. Protams, ir dažādas situācijas, kas jāatrisina, bet Valkas novads ir īpašā situācijā, un tāpēc arī šis risinājums ir vajadzīgs. Nav jau tikai Valkas novads. Mēs vairāku gadu garumā jau runājam, ka tās pašvaldības, kas iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir septiņas pret pārējām 35, kas ir saņē

Pretgaisa aizsardzības vienības Latvijā vairāk izvietotas ar domu par lielāko pilsētu sargāšanu, līdz ar to detekcijas nosegums nav visur vienāds un ir iespējami līdzīgi incidenti kā nedēļas nogalē, kad Latgalē, Dridža ezerā, iegāzās un uzsprāga iepriekš nepamanīts drons. Tā intervijā Latvijas Radio atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns. Viņš teica teica, ka nopietnāki ieguldījumi Latvijas pretgaisa aizsardzībā ir sākti vien pēdējo gadu laikā. Pudāns sprieda, ka Latvijas aizsardzībai ir vajadzīgi papildu radari, jaudīgākas akustiskās detekcijas sistēmas un citi jauni tehniskie risinājumi. Tuvākajā laikā NBS iegūs dažus jaunus radarus, kas izvēlēti pēc ukraiņu ieteikuma. Pudāns atzina, ka ukraiņi tikai pēdējā laikā ir sākuši dalīties un citām valstīm pārdot savas militārās tehnoloģijas.

Pēc pēdējā laika dronu incidentiem neviens nevar garantēt, ka mūsu valstī vienmēr būs simtprocentīga elektrības apgāde, taču svarīgi ir, pirmkārt, par notikušo informēt sabiedrību, otrkārt, operatīvi novērst bojājumus un, treškārt, nemitīgi mācīties no notikušā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina uzņēmuma „Sadales tīkls” vadītājs Sandis Jansons. Šodien Baltijas enerģētikas forumā spriedīs arī par kritiskās infrastruktūras drošību.

Zemkopības ministrija un tās kontrolētais uzņēmums "Latvijas valsts meži" ar nepamatotu atbalstu kokrūpniekiem radījuši valstij gandrīz 50 miljonu eiro lielus zaudējumus. Bet pārvaldības trūkumu dēļ „Latvijas valsts meži” valsts budžetā nav iemaksājuši 130 miljonus eiro dividendēs. Tā revīzijā ir secinājusi Valsts kontrole. Uzņēmuma padome un valde nenodrošina efektīvu valsts uzņēmuma pārraudzību, kā dēļ valsts budžetā rodas desmitos miljonu eiro mērāmi zaudējumi. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Tā dēvētajā kokrūpnieku lietā ir pabeigtas arī sākotnējās izmeklēšanas darbības un iegūti apjomīgi pierādījumi. Kriminālprocess sākts pret 10 personām, arī bijušo zemkopības ministru Armandu Krauzi no Zaļo un Zemnieku savienības. Krauze intervijā Latvijas Radio sacīja, ka vairāki Valsts kontroles ieteikumi jau ir ieviesti, bet daļai nepiekrīt. “Līdz šim pat brīdim Armands Krauze nekādā veidā nav sadarbojies vai veicinājis izmeklēšanu, kā viņš to norāda sabi

Ir nekavējoties jāsakārto valsts finanses – to intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta”. Viņš apzinoties, ka nevar atrisināt, kā jau šobrīd valstij pelnīt naudu, tāpēc esot jāsāk ar izdevumu mazināšanu. "Ja mēs šādā vaļībā turpināsim, kā tas ir šobrīd, mums nebūs iespējams runāt nākotnē par visām sociālām lietām, tāpēc ka mums būs nauda jāatņem, maksājot par procentiem," norādā Kulbergs. Viņš salīdzina iepriekšējās valdības darbu ar ģimeni, kura, neskatoties uz to, ka samazinās ienākumi, turpina tēriņus iepriekšējā līmenī. Situācija mainās un ir jāpielāgojas. Lai runātu par jaunas valdības izveidi, šodien, 19. maijā, notiks sarunas "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības un "Jaunās Vienotības" starpā.

Valdību maiņa nenozīmē traģēdiju, taču tas būtiski ietekmē ātru lēmumu pieņemšanu. Intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmējs Normunds Bergs. Biznesā laiks ir svarīgs un laiks ir nauda, savukārt valsts pārvalde tādā dimensijā nedomājot.

Pašreizējā valdības krīze ar koalīcijas izjukšanu un valdības atkāpšanos demokrātijā ir normāla parādība, nevis kaut kas nebijis, kā daži to pasniedz. To intervijā Latvijas Radio atzina bijušais Valsts prezidents un jurists Egils Levits. Situāciju gan sarežģījot tas, ka politiskas izmaiņas notiek piecus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. "Protams, ir jāskatās tālāk. "Bumba" ir Valsts prezidenta laukumā, un viņam ir jāizvēlas Ministru prezidenta kandidāts, kurš ātri spētu sastādīt jaunu valdību, kurai būtu vairākums Saeimā, ņemot vērā arī to, ka ir atlikuši tikai pieci mēneši līdz vēlēšanām. Ddaudz ko sagaidīt no jaunās valdības mēs nevaram, bet mēs varam sagaidīt, ka tā solīdi novedīs šo Saeimas leģislatūras periodu līdz galam." -- Lai vienotos par tālāko rīcību valdības krīzes apstākļos, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien, 15. maijā, Rīgas pilī sāks politiskās konsultācijas ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām.

Jaunās valdības kodolā varētu būt patlaban Saeimas opozīcijā esošie “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība un, iespējams, arī esošās koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā vērtē “Apvienotā saraksta” politiķi, kas patlaban vāc parakstus “Jaunās Vienotības” pārstāves Evikas Siliņas valdības demisijai. Šo jautājumu varētu izskatīt jau šodienas Saeimas sēdē, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt!” sacīja “Apvienotā saraksta” līderis Edgars Tavars. Tavars arī norāda, ka būs nepieciešama Valsts prezidenta iesaiste un jābūt arī skaidrai Valsts prezidenta pozīcijai. -- Premjerministre Siliņa pati neplāno demisionēt, tā vakar, 13. maijā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda viņas partijas biedrs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Latvijā katru gadu atklāj vairākus hantavīrusa pacientus, un pērn bijuši seši, šogad – pagaidām viens. Visos gadījumos saslimušajiem bijusi saskare ar grauzējiem. Šis jautājums aktualizējies pēc tam, kad Atlantijas okeānā uz kruīza kuģa miruši trīs pasažieri, kuru nāves cēlonis ir peļu pārnēsātais hantavīruss. Tomēr infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka Latvijā konstatētais hantavīruss nav tas pats, kura dēļ miruši atpūtnieki. "Mūsu hantavīruss ir tikai "radinieks" tam hantavīrusam, kas ir Dienvidamerikā, un varētu teikt, tiem abiem vīrusiem nav nekā kopēja. Kopējs ir tas, ka tā izcelsme varētu būt grauzēji, mazie grauzēji, bet mūsu hantavīrusa slimība ir pilnīgi savādāka. Ja tur slimība skar plaušas un sirdi, tad mūsu hantavīruss skar nieres, un mūsu hantuvīrusam ir labāki ārsti," atzīst Uga Dumpis.

Simtprocentīga drošība pret dronu ielidošanu Latvijā pašlaik nav iespējama, un situācija ir līdzīga arī pārējās Baltijas valstīs un Somijā. Tāpēc austrumu kaimiņi var secināt, ka mūs ar tādiem incidentiem var viegli izprovocēt. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš vērtē, ka valsts iestāžu komunikācija par dronu incidentiem nesniedz sabiedrībai skaidru un pietiekamu informāciju par notiekošo.