Pa Ceam Ar Klasiku

Vokālā grupa "Putni", kas latviešu izpildītājmūzikas vēsturē iegājusi ar oriģinālu, pārdomātu repertuāru un efektīgām, tehniski augstvērtīgām performancēm, šosezon turpina svinēt 30 gadu jubileju un aicina uz koncertu "Hildegarde. Spēka dziesmas", kas šoreiz tapusi kopā ar leģendārās grupas "Iļģi" solisti un tautas muzikālo tradīciju zinātāju Ilgu Reiznieci. Jaunā programma jau atskaņota 9. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, bet vēl viens atskaņojums vēl priekšā: tas notiks otrdien, 16. aprīlī, plkst.19.00 Liepājas Lutera baznīcā. Koncertā piedalīsies arī ērģelniece Kristīne Adamaite.  Bet jau šobrīd "Klasikas" studijā tiekamies ar vokālās grupas "Putni" vadītāju Antru Dreģi un Ilgu Reiznieci.  Sarunas ievadā Antra Dreģe atgādina par Bingenes Hildegardes daudzslāņainās personības spēku, kas ir iemesls vokālās grupas "Putni" daudzu gadu ciešai saiknei ar šo leģendāro viduslaiku autori. Tikām Ilga Reizniece vedina atcerēties latviešu folkloras senumu un min piemērus, kas uz to norāda. Tiek runāts

Aprīlī, Latvijas Nacionālās kultūras centra rīkoti, izskanēs trīs kokļu mūzikas koncerti “Pavasara vakarā” - 13. aprīlī kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”, 14. aprīlī Mežaparka Lielās estrādes “Kokaru zālē” un 19. aprīlī Valmieras Kultūras centrā. Katram koncertam būs īpaši gatavota programma, bet kopīgais koncertcikla mērķis ir atskatīties uz aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem un iezīmēt pirmos soļus kokļu mūzikas repertuāra plānošanā nākamajiem Svētkiem.  Sestdien kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” muzicēs 20 koklētāju ansambļi no Aizkraukles, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Mārupes novada ar 130 dalībniekiem. Koncertam ar atslēgas vārdu "Brīvība" mākslinieciskā vadītāja un diriģente ir Valda Bagāta. Sarunā uzzinām, ar ko izskaidrojama lielā koklētāju aktivitāte šajā pavasarī, kāda ir programmas ideja. Valda atsaucas uz kokļu mūzikas zelta pērlēm, ieskicē mācīšanās gaitu, zemūdens akmeņus un dod padomu, kā netērēt lieki laiku. Noslēgumā - arī izskan lepnums par saviem audzēkņiem un stāsts par sadarbību ar ko

12. aprīlī plkst. 19 koncertzālē un kultūrtelpā Collegium Musicum Riga, kas atrodas Vaļņu ielā 9-3, skanēs senās mūzikas koncerts "Muzikālās skices Frīdriha Lielā galmā". Tā būs lieliska iespēja dzirdēt seno mūziku  līdzīgu tai, kāda tā bijusi vairāku gadsimtu pagātnē Frīdriha Lielā galmā. Programmā izskanēs Prūsijas karaļa Frīdriha Lielā, J.J.Kvanca, K.Šafrāta, K.F.E.Baha un G.Tēlemaņa skaņdarbi. Koncertā muzicēs traversflautiste Aija Dimza, kura ieguvusi maģistra grādu Latvijā, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, kā arī papildinājusi zināšanas un prasmes Vičencas un Bolcāno konservatorijās Itālijā pie vadošajiem Itālijas profesoriem. Paralēli koncertdarbībai Aija nodarbojas arī ar pētniecību un jaunās paaudzes izglītošanu gan mūzikas, gan mūzikas menedžmenta jautājumos. Līdzās traversflautas skaņām būs arī klavesīns, kuru pārvalda talantīgs jaunais mūziķis - Mihails Pranovičs. Tieši viņš jau drīzumā vedīs Latvijas vārdu uz Royal Academy of music, Londonā, kur turpinās spodrināt savas prasmes, lai dr

"Klasikā" iztaujājam diriģentu Normundu Šnē: runājam gan par Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga nule kā aizvadītajiem koncertiem Vīnē, gan par 11. aprīlī pulksten 19 koncertzālē "Lielais dzintars" gaidāmo koncertu, kas izskanēs koncertsērijā "Simfonija TUVĀK" . Šajā koncertā Liepājas Simfoniskais orķestris aicina klausītājus iepazīties ar Roberta Šūmaņa Trešo simfoniju, kas pazīstama ar nosaukumu Reinzemes simfonija, un ir komponista pēdējā sarakstītā simfonija. Pie Liepājas simfoniķu diriģenta pults stāsies Normunds Šnē. Koncerts un saruna "Simfonija TUVĀK" sāksies ar mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža ievadvārdiem, kuros atklās simfonijas tapšanas laika kontekstu un šedevra uzbūves detaļas. Pēc koncerta klātesošie būs aicināti uz neformālu sarunu arī ar diriģentu Normundu Šnē.

6. aprīlī Rundāles pils Baltajā zālē ar baroka mūzikas programmu uzstāsies Liepājas Simfoniskā orķestra koncertmeistares Līgas Baltābolas vadītais stīgu instrumentu ansamblis un klavesīniste Gertruda Jerjomenko. Žana Marijas Leklēra, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi darbus kopā ar Līgu atskaņos vijolnieki Zane un Jānis Baltāboli, Baiba Lasmane, altiste Annija Elizabete Meija un čelliste Dina Puķīte. Par senajām kamermuzic­ēšanas tradīcijām Liepājas Simfoniskajā orķestrī, par liepājniekiem īpašo Rundāles pili, mīlestību pret baroka mūziku un par programmā iekļautajām kompozīcijām Līgu Baltābolu izvaicā Dina Dūdiņa-Kurmiņa. Līga Baltābola: Mēs varam būt ļoti laimīgi, jo orķestris ļoti palīdz un visādā veidā atbalsta mūziķu iesaistīšanos kamermūzikas programmās. Jau tad, kad atnācu uz orķestri 2009. gadā, bija iespēja pieteikties dažādiem projektiem un iesniegt konkursiem savas programmas. Toreiz vairāk muzicējām Liepājas stīgu kvarteta sastāvā, un galvenā vieta, kur notika šie koncerti, bija Balvu mu

2. aprīlī pulksten 18 Ventspils Pārventas bibliotēkā un 3. aprīlī pulksten 18.00 Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Dubultu koncertzālē izskanēs enerģiska, spoža un aizraujoša kamermūzikas programma "Amerikas skices". Par to parūpējies kameransamblis HAI, kurā apvienojušies izcili kamermūziķi — flautiste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesore Ilona Meija, pianiste, JVLMA kameransambļu un klavierpavadījuma katedras asociētā profesore Herta Hansena un saksofonists, JVLMA, Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas apvienotās profesionālās doktorantūras students Aigars Raumanis. Visi trīs mūziķi ieguvuši augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā — Lielo mūzikas balvu. Un ar visiem trim māksliniekiem tiekamies "Klasikas" studijā. Trio HAI īpaši šiem koncertiem piemeklējis daudzveidīgu amerikāņu komponistu mūziku. Lovela Lībermana (Lowell Lieberman) 2022. gadā radītais Trio flautai, saksofonam un klavierēm Latvijā vēl nav skanējis, tajā klausītājiem atklāsies komponista ritma iz

Lielās piektdienas koncertā 29. martā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā programmas centrā būs divu nozīmīgu garīgās mūzikas komponistu vārdi. Skanēs šī gada jubilāra Riharda Dubras mūzika "Adagio appassionato", sacerēta pūtēju orķestrim, un komponista oriģinālmūzika "Lux aeterna" saksofonu kvartetam. Latvijas pirmatskaņojumā skanēs arī Deivida Maslanka “Koncerts saksofonu kvartetam un pūtēju orķestrim”, kas pasaulē novērtēts kā mūzikas darbs, kas atspoguļo lielu emocionālo un garīgo intensitāti. Šo mūziku līdzās Orķestrim “Rīga” diriģenta Valda Butāna vadībā atskaņos Rīgas Saksofonu kvartets. Studijā tiekamies ar diriģentu Valdi Butānu un saksofonistu Aigaru Raumani, runājot par to, ka Riharda Dubras "Lux aeterna" Rīgas Saksofonu kvartets savā repertuārā iekļāva jau pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, par to, ko no pūšaminstrumentālistiem prasa komponista vijīgās un garās melodijas, par poļu izcelsmes amerikāņu komponista Deivida Maslankas "Koncerta saksofonu kvartetam un pūtēju orķestrim" nonākšanu līdz Latvijai, ned

Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā 21. marta koncertā "Lielā dzintara" Jurgelaiša zālē klaviermūzikas cienītāji varēs piedzīvot izsmalcinātu ceļojumu laikā un klausīties Friderika Šopēna, Sergeja Prokofjeva, Jozefa Haidna un Filipa Glāsa mūziku, ko atskaņos pianiste Aurēlija Šimkus. Ar Aurēliju Šimkus tiekamies Klasikas studijā, pārrunājot koncertus Vācijā un turpmākos viņas radošos plānus, par atkalatgriešanos Liepājā un netipisko programmas izvēli, par studijām Itālijā un Latvijā, kā arī par gaidām, kādas rodas pirms jaunu skaņdarbu apgūšanas. "Man pašai tā brīnišķīgā un maģiskā sajūtas rodas tad, kad pašā centrā ir mūzika, kad mūzika uzplaukst pati par sevi, ka mēs visi tajā piedalāmies, un tas var notikt tikai konkrētajā brīdī," viņa saka.

Vēl nesen par “Gada jauno mākslinieku” pasludinātā diriģenta Aivja Gretera vārds arvien biežāk izskan arī starptautiskā mērogā – savulaik kora “Kamēr...” līderis nu jau regulāri stājas Eiropas orķestru priekšā un sadarbojas arī ar Rīgas un Gēteborgas opernamiem. Veidojot savu jaunāko koncertprogrammu, kas gaidāma 23. martā Lielajā ģildē kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga", Aivis Greters pievērsies emocionāli nospriegotiem, pārdrošu ideju un jaunības enerģijas caurstrāvotiem opusiem. Tāds ir gan Volfganga Amadeja Mocarta Otrais flautas koncerts, gan par “Heroisko” dēvētā Bēthovena Trešā simfonija, kuras skaņurakstos iedvesmu jaundarbam smēlies arī viens no spilgtākajiem latviešu jaunajiem talantiem – mūslaiku romantiķis Jēkabs Jančevskis. Ar Aivi Greteru un komponistu Jēkabu Jančevski tiekamies "Spīķeru koncertzālē" īsi pēc pirmā mēģinājuma. Lai gan koncerta pieteikumā tātad minēts, ka šī būs viņa pirmā satikšanās ar "Sinfonietta Rīga" pilmetrāžas koncertā, taču diriģenta ceļi ar kamerorķestri krustoju

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) festivāla "deciBels" koncertā "Alphabetum" 20. martā akadēmijas Lielajā zālē uzmanības centrā būs 14 kora diriģēšanas un 14 kompozīcijas studentu sadarbības rezultāts – 14 jaundarbu atskaņojums, kurus izdziedās JVLMA jauktais koris. Klasikas studijā izvaicājam komponistu Kristu Auznieku, JVLMA asociēto profesoru. „Pirmkārt, gribu norādīt, ka Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas nodaļa ir ārkārtīgi konkurētspējīga. Mūsu studenti ir tikuši gan Sibēliusa Akadēmijā, gan Hāgas Karaliskajā konservatorijā, Amsterdamas Konservatorijā un citās vietās savu nopelnu dēļ. Tur lomu spēlē gan laiks, gan vieta ar to, ka mūsu nodaļa ir ārkārtīgi daudzveidīga – mums ir septiņi pasniedzēji, katrs ar savu diezgan unikālu rokrakstu, kas nāk no dažādām pasaules vietām un mums ir ļoti liela paaudžu atšķirība. Man šķiet, no jaunākā līdz vecākajam varētu būt 40 gadu starpība – tā ir ļoti laba pazīme.” Krists Auznieks norāda, ka šī dažādība un daudzveidība bagātina katru vietu,

Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu 23. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" noslēgs Džuzepes Verdi Rekviēms. Pie LSO diriģenta pults būs Atvars Lakstīgala, dziedās Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, solisti būd poļu soprāns Joanna Zavartko, slovēniešu mecosoprāns Monika Bohineca, ukraiņu tenors Oleksandrs Čuvpilo un Latvijas Nacionālās operas bass Rihards Mačanovskis. Atvars Lakstīgala Verdi Rekviēmu pirmo reizi diriģēja savu diriģenta gaitu sākumā 2011. gadā Liepājas Latviešu biedrības namā. Runājām, kā mainījies viņa skatījums uz šo hrestomātisko opusu, cik daudz tā lasījumu ietekmējis nesenais brauciens uz Ukrainu un tur pieredzētais. Vēl arī par dažādas valstis pārstāvošo solistu kvartetu un atgādinām arī par Rekviēma tapšanas un atskaņošanas vēsturi. Atvars Lakstīgala: "2011. gadā es biju tiešām ļoti, ļoti jauns, un toreiz daudzi teica, ka tā ir arī liela uzdrīkstēšanās. Pieredze kā profesionālam diriģentam bija mazliet vairāk par gadu. Tā bija mana personīgā ambīcija, ļoti vēlējos šo

17. martā Latgales vēstniecībā GORS un 23. martā Dzintaru koncertzālē pirmoreiz izskanēs Riharda Dubras cikla "Krustaceļa vīzijas. Gaisma" pirmatskaņojums. Pianists Reinis Zariņš ir jaundarba tapšanas rosinātājs un būs arī pirmatskaņotājs. Reinis Zariņš: "Kad lūdzu Rihardam Dubram uzrakstīt man kādu skaņdarbu saistībā ar Lieldienām, es nepavisam negaidīju, ka no viņa ‘‘izlauzīsies’’ tik nozīmīgs darbs kā šis koncerta apjoma opuss "Krustaceļa vīzijas. Gaisma". Rihards ar šo 15 daļu ciklu ir paplašinājis tradicionālo Krusta ceļa stāstu, uzsākot to jau no Zaļās Ceturtdienas vakara Ģetzemanes dārzā un iekļaujot nozīmīgu teoloģisku interpretāciju par Lielās Piektdienas notikumiem. Šis darbs ir patiešām nozīmīgs ieguvums pasaules klaviermūzikas repertuāram, un, līdzīgi kā vēl viena katoļa Olivjē Mesiāna Ziemassvētku meditācija klavierēm "20 skatieni uz jaundzimušo Kristu", arī Dubras meditācija par Kristus Krusta ceļu ir vienlaikus gan iespaidīgs koncertskan

15. martā Rīgas Domā komponista Riharda Dubras 60. dzimšanas dienai veltītu koncertu sniegs Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais. Koris jau vairāk kā 20 gadus ir Riharda Dubras darbu pasūtinātājs un pirmatskaņotājs, kā arī abpusēja sadarbība vainagojusies vairāku albumu ieskaņojumos. Tajā izskanēs pēdējās divās desmitgadēs tapuši skaņdarbi jauktajam korim a cappella ar katoļu liturģijas tekstiem sešās valodās – vācu, angļu, franču, latīņu, latgaliešu un ukraiņu. Starp tiem trīs Latvijas pirmatskaņojumi – motetes “Der Sturm”, “Herr, bleib bei uns” un “O vos omnes”, kā arī pirmatskaņojums, veltījums tuva drauga piemiņai “Lux Aeterna”, kas komponēts šogad. Koncerta noslēgumā izskanēs dziesma “Viena uzvilkta skanoša stīga” ar Daces Micānes-Zālītes vārdiem un magnifikāts “My Soul Doth Magnify the Lord” jauktajam korim, čellam, diviem mežragiem un sitaminstrumentiem. Sarunā ar Māri Sirmo - par nozīmīgākajām virsotnēm sadarbībā ar komponistu Rihardu Dubru, par Dubras individuālo kormūzika

Ceturtdien, 14. martā, Lielajā ģildē notiks nākamā “Simfoniskā hita ar Goran Gora” tikšanās reize, šoreiz iepazīstot franču mūziku kopā ar arfisti Ievu Šablovsku, diriģentu Žiljēnu Masmodē un, protams, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Skanēs Kloda Debisī mūzika. Saruna pirms koncerta ar arfisti Ievu Šablovsku. Ieva Šablovska koncertā atskaņos Divas dejas arfai un simfoniskajam orķestrim. Viņa stāsta, ka šo skaņdarbu atskaņos pirmo reizi, arfistam liels izaicinājums, jo sākotnēji rakstīts hromatiskajai arfai. Lai arī "Dejas" ir viens no Debisī polulārākajiem skaņdarbiem arfai,  daudzi arfisti uzskata, ka tas ir arī viens no nekvalitatīvākajiem Debisī skaņdarbiem arfai. Pēc pirmā mēģinājuma mūziķe atzīst, ka ir gandarīta, ka orķestris "delikāti mani pavada šajā grūtajā skaņdarbā". "Es domāju, ka būs ļoti interesants koncerts ar to, ka viss būs tādā pavasarīgā gaisotnē, viss būs ļoti plūstoši un mazliet tādā kā izstādes sajūtā," stāsta Ieva Šablovska. Francija 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsi

Pirms Lieldienām uz koncertu aicina Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris un jauktais koris diriģenta Vilhelma Vācieša vadībā. Mūziķu sastāvu kuplinās solisti: tenors Artjoms Safronovs un baritons Eduards Vācietis, kā arī Rīgas projektu kora grupa. Koncerts notiks 13. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā plkst. 19. Gaidot koncertu, saruna ar diriģentu Vilhelmu Vācieti. Koncerta programmā divu itāliešu maestro mūzika – par koncerta krāšņu uztakti ir iecerēta Džoakīno Rosīnī uvertīra opera “Seviljas bārddzinis” un lielākais uzsvars ir likts uz Džakomo Pučīnī “Messa di Gloria”. Sarunā Vilhlems Vācietis atklāj, ka ar šo vokāli simfoniskās mūzikas programmu vēlas parādīt skolas kolektīvus - simfosniko orķestri un kori. "Kopš šī mācību gada, kad sāku vadīt diriģešanas nodaļu un arī simfonisko orķestri Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā, manā pakļautībā ir arī koris. Plānojot orķestra sezonu sapratu, ka varam lepoties ar diviem kolektīviem - simfonisko orķestri un kori, kāpēc ne