Cienjamie Lastji. Etdes Par Literatru

Primo Levi (1919-1987) ir viens no ietekmīgākajiem, pasaulē visvairāk tulkotajiem 20. gadsimta itāļu autoriem. Pēc izglītības un nodarbošanās Levi bija ķīmiķis, un 1943. gada rudenī viņš pievienojās Ziemeļitālijas antifašistiskajai pretošanās kustībai, bet drīz vien tika sagūstīts un 1944. gada februārī nosūtīts uz Aušvicas nāves nometni. Savu pieredzi nometnē līdz tās atbrīvošanai 1945. gada janvāra beigās Levi aprakstījis autobiogrāfiskajā darbā "Ja tas maz ir cilvēks" (1947). "Atelpa" (1963) vēsta par pieredzējumiem ilgajā mājupceļā no Aušvicas uz Turīnu. "Tā ir atgriešanās grāmata, odiseja cauri Eiropai starp karu un mieru. Stāsts par vairs necerētas brīvības pavasari," tā šo Levi darbu raksturo Italo Kalvīno. Šo darbu ir tulkojusi un Tomam un Svenam raidījumā ieteica izlasīt Dace Meiere.    

Roberto Bolanjo (1953-2003) mūsu lasītājam ir pazīstams ar diviem lielformāta vēstījumiem - jo nosaukt šos izdevumus par romāniem šķiet pārāk pieticīgi. Daces Meieres tulkotais darbs "Mežonīgie detektīvi" (1998) ieaicina lasītāju teju bezgalīgā tēlu galerijā. Viņu kaislība ir literatūra, sekss, māksla, klejojumi pa pasauli un Patiesības meklējumi tur, kur mierīgs un nosvērts cilvēks ielūkotos nelabprāt.

Dace Meiere ir viena no ražīgākājām mūslaiku tulkotājām, paņemot itāļu, spāņu, katalāņu un lietuviešu valodas. Viņas aizrautības augļi mūsu lasītājiem nesuši iepazīšanos ar Umberto Eko, Italo Kalvīno, Primo Levi un Kristīnas Sabaļauskaites darbiem. Tomam un Svenam būs jāpiepūš vaigi, lai izlasītu Daces ieteiktos darbus, taču šis izaicinājums nešaubīgi ir tā vērts, lai vēl un vēlreiz šķirtu pāri interpretācijas un sapratnes lappuses.

Ļoti iespējams, ka kādam varētu likties, ka pasaka ir ļoti vienkāršs sacerējums, kuru var uzrakstīt katrs bērns. Var jau arī, protams, un droši vien, ka pat ļoti labu pasaku. Tomēr šim literārajam žanram var atklāties negaidīti padziļināti un filozofiski slāņi. To noteikti var attiecināt uz Jura Rubeņa pasakām, kuras apkopotas krājumā "Paskaties", kurš iznācis 1997.gadā un papildināts ar Māra Subača ilustrācijām. Šis ir nākamais dzīpars pavedienā, kuru Toms un Svens sāka šķetināt caur igauņu rakstnieka Jāna Kaplinska īsromānu "Acs".

Jāns Kaplinskis (1941) ir viens no dižākajiem un svarīgākajiem igauņu literātiem. Esejists, dzejnieks, stāstnieks. Viņa īsromāns "Acs" Guntara Godiņa tulkojumā Tomam un Svenam bija kā atvēršanās zīme. Un tomēr, Kaplinskis atstāj maķenīt transcendencei - tai zonai, pār kuru laiks, telpa un mūsu svarīgie, klusie nodomi pārslīd pāri. Jo - vienmēr meklē.

"Gar jūru es esmu nākusi, / Par jūru es palikt gribu - / Lai noslēpums smilšu tumsā / Un pāri bezgalīgs dzidrums". Tā savas pirmās dzejoļu grāmatas "Nāks dārzā māte" (1980) priekšvārdā raksta dzejniece Amanda Aizpuriete. Šogad Latvijas Literatūras gada balva kategorijā "Labākais dzejas darbs" nonāca tieši viņas rokās, un arī apbalvotajā krājumā "Pirms izvākšanās" centīgs lasītājs pamanīs paralēles ar iepriekšējiem autores krājumiem. Tā ir poēzija, kurā noris nerimtīga atgriešanās no tumsas uz gaismu, no rezignācijas uz cerību. Un tas viss ietverts nevainojamā metrikā – arī tad, ja izmantots tā dēvētais "brīvais pants". Toms un Svens šajā raidījumā epizodē ir izvēlējušies runāt tieši par pirmo krājumu, saredzot tajā intonatīvas līdzības ar igauņu dzejnieka Artura Alliksāra darbiem.

Arturs Alliksārs (1923-1966) nodzīvoja savam talantam nepiedodami īsu mūžu, tomēr viņa devums ir kvalitātes ziņā pārlaicīgs, idejiski nepiekāpīgs un vienlaikus trausli lirisks. Alliksāru dēvē par "visu dzejas konvenciju grāvēju" , kas paskaidro viņa jaunāko kolēģu apbrīnu. Pēc autora atgriešanās no lēģera izveidojās neformāla Alliksāra dzejas laboratorija. Tartu tik populārā kafejnīca "Werner" kļuva par Alliksāra un viņa mācekļu pulcēšanās vietu, par viņa salonu, kabinetu un kanceli. Toms un Svens lasa viņa dzejas izlasi, kuru tulkojis maija mēneša grāmatu kurators Guntars Godiņš.

Dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš līdzās Klāvam Elsbergam, Mārim Melgalvam un Pēteram Brūverim pieder 80. gadu jauno dzejnieku paaudzei, sauktiem par "jaunajiem dusmīgajiem", dažreiz arī par  "ironisko" paaudzi. Guntars ir viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodām, un raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" jaunajā laidienā saruna ar Guntaru par Ilmāra Lābana, Artūra Alliksāra un Jāna Kaplinska darbiem.

Knuta Skujenieka dzejas sniegums mūsu literatūras vēsturē nav pārvērtējams. Aktīvā atdzejotāja darbība autora redzējumu papildinājusi ar vēl vairākiem poētikas sazarojumiem, kuru stīgojumos allaž būtiska ir indivīda un vēstures norišu sadursme. Maigs un dzeldīgs, sapņains un reālistiski tiešs Knuts Skujenieks ir savā pirmajā dzejas krājumā "Lirika un balsis", kas aptver starp 1972. un 1977. gadu tapušos darbus. Šo vārdu un noskaņu plūdumu Toms un Svens turpina no Ādama Zagajevska dzejoļu izlases "Svešā skaistumā", kuru atdzejoja Ingmāra Balode.

Dzejnieks Ādams Zagajevskis dzimis 1945. gadā Ļvovā - pilsētā, kura līdz ar Otrā pasaules kara beigām pārstāja būt Polijas teritorijā; Zagajevsku ģimenei, tāpat kā daudziem Ļvovas poļiem, nācās izbraukt no Rietumukrainas teritorijas. Tālākie dzīves ceļi autoru aizveda uz Parīzi, un šim notikumam nākas pielikt klāt birku ar uzrakstu "emigrācija". Tur viņš kopā ar pārējiem poļu emigrantiem intelektuāļiem veidoja žurnālu "Zeszyty Literackie". Tad – darbs Hjūstonā, ASV, kurā Zagajevskis uzstājas ar lekcijām un pasniedz radošo rakstīšanu. Šīgada 21. martā "klibās pasaules" apdziedātājs un "neiespējamo draudzību" iedzīvinātājs devās mūžībā. Cikla Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru epizodē tā veidotāji Toms un Svens lasa dzejnieka dažādu krājumu kompilāciju "Svešā skaistumā", kuru veido Ingmāras Balodes atdzejojumi.

"Berlīne" ir Andra Kupriša pirmais īsprozas krājums, un tajā iekļauti 22 dažādu laika posmu stāsti – labākais no jau periodikā publicētā, kā arī iepriekš publikai neatrādīti oriģināldarbi, starp kuriem ir arī garstāsts "Berlīne". Grāmatas redaktore, žurnāla "Punctum" redaktore Laura Brokāne par Kupriša darbiem saka: Viņa prozai piemīt kāda smalka nepareizība, kas ikdienišķajās, šķietami autobiogrāfiskajās situācijās ienes neskaidru spriedzi un absurda noskaņu. Arī valodas lietojums Andra Kupriša tekstos pakļauts šai nobīdei, izsakot, piemēram, atsvešinātību vai netipisku laika uztveri. "Berlīne" apliecina, ka melanholiskam un ironiskam vērojumam ir vieta arī Latvijas jaunākajā literatūrā. Šo grāmatu Toms un Svens izvēlējās par intonatīvu turpinājumu poļu autora Marčina Vihas stāstu krājumam"Lietas, kuras es neizsviedu", kuru tulkojusi Ingmāra Balode.  

Cilvēks apaug ar lietām – tā nu ir patiesība. Pat visaskētiskākā dvēsele ir ieglabāta cilvēka čaulā, un tā nu grāmatas, fotoalbumi, makšķeru spoles un adāmadatu komplekts varavīksnes toņos kļūst par mūsu testamentu, kuru nemaz neesam sastādījuši. Lietas stāsta par mums vairāk, nekā varam iedomāties, taču to stāstus būs lemts uzzināt citiem, nevis mums. Poļu dizainera, esejista un bērnu grāmatu autora Marcina Vihas grāmata "Lietas, kuras es neizsviedu" stāsta par atgriešanos pagātnē ar priekšmetu palīdzību. Tā ir autora atkalsatikšanās gan ar saviem vecākiem, gan ar savas valsts politiskajām un sociālajām pārmaiņām 20. gadsimta nogalē. Šī ir pirmā no tulkotājas Ingmāras Balodes ieteiktajām lasāmgrāmatām aprīļa raidījumu sērijai.

Pateicoties dzejniecei un tulkotājai Ingmārai Balodei, latviski lasāmi tādi ievērojami autori kā Hanna Krāla, Mikolajs Ložiņskis, Dorota Maslovska, Slavomirs Mrožeks, Ādams Zagajevskis un citi. Dzejā Ingmāra debitēja 2007. gadā ar krājumu "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli". Gan šis krājums, gan 2012. gadā publicētais dzejas izdevums "alba" ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. 2020. gadā iznācis jaunākais dzejas apkopojums "Dzejoļi pēc mūsu ēras". Raidījumā Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru Toms un Svens ar Ingmāru Balodi sarunājas par Ulža Bērziņa atstāto mantojumu, poļu dzejas specifiku un...arī par Lennebergas Emīlu!

Dzejnieks, rakstnieks, politiķis un žurnālists Kārlis Skalbe (1879–1945) latviešu literatūras vēsturē īpaši spēcīgu nospiedumu atstājis ar savām literārajām pasakām. Šī iemesla dēļ viņš tika dēvēts par "pasaku ķēniņu". Toms un Svens rakstnieka izteiksmē atrada līdzības ar Ursulas Le Gvinas "Jūraszemes" sēriju. Galvenokārt vēstījuma un morāli filozofiskās tīrības dēļ. Raidījumā Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru abi kolēģi iegrimst Kārļa Skalbes pasaku meditatīvajā ritmā un aicina tajā ieklausīties arī klausītājus. 

Pasaulslavenais fantāzijas un "savādotās realitātes" autors Nīls Geimens par rakstniecies Ursulas K. Le Gvinas darbiem teicis: "Viņas rakstītie vārdi ir iespiedušies manā dvēselē". Geimenu šajā var pilnībā saprast. Amerikāņu rakstnieces, pētnieces un kritiķes, daoisma principu adeptes Le Gvinas devums ar romānu sēriju "Jūrzeme" ir viens no stiprākajiem fundamentiem fantāzijas literatūras ēkā. Viņas izteiksmē mijas reālistisks skaudrums un brīnuma dotie piepešie likteņa pavērsieni. Šajā raidījumā Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru Toms un Svens, sekojot tulkotājas Zanes Rozenbergas dotajam paēdienam, pārlapo "Jūrzemes" sērijas pirmo grāmatu. 

Izcilā latviešu komponista un literāta Marģera Zariņa romāns "Viltotais Fausts jeb Pārveidota un Papildināta Pavārgrāmata" ir viens no pirmajiem postmodernisma literatūras atplaiksnījumiem mūsu rakstītā vārda vēsturē. Zariņš tajā cirkulē gurmānisma vēstures un 20.gadsimta spozmes un degradācijas orbītās. Zīmīgs ir gan Kristofera Mārlova, gan Johana Volfganga Gētes, gan Tomasa Manna Fausts - kuram tuvāks par patiesību ir dzīves zaļojošais koks. Taču pat spēcīgākā koka lapas kādubrīd sāk dzeltēt...

"Dažreiz, lai ieinteresētu savus domubiedrus kādas grāmatas izlaišanā, mēdzam to nokomentēt, piebilstot: "Izlasi, ļoti garšīgi uzrakstīts!"," pagājušajā raidījumā atzina tulkotāja Zane Rozenberga. Šajā raidījumā ieteikums ir uztverams gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo angļu fotogrāfa un rakstnieka Marka Krika grāmata "Kafkas zupa" iepazīstina ar 14 pasaules literatūras klasiķiem, apspēlējot viņu stilu caur ēdiena recepšu prizmu. Vienlaikus tā ir pirmā grāmata, ar kuru Tomam un Svenam ieteica iepazīties tās tulkotāja un šīmēneša literārā kuratore Zane Rozenberga. 

Tulkotāja Zane Rozenberga studējusi angļu valodu un literatūru Latvijas Universitātē, vēlāk arī tur bijusi mācībspēks. Kopš 1989. gada pārsvarā nodarbojas ar daiļliteratūras tulkošanu, tulkoto darbu (pārsvarā romānu) skaits mērāms daudzos desmitos, visnoturīgākā ir sadarbība izveidojusies ar apgādu "Zvaigzne ABC". Raidījuma Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru Toms un Svens ar Zani Rozenbergu sarunājas par diženo angļu rakstnieku Džonu Ronaldu Rūelu Tolkīnu un kādu ļoti neparastu pavārgrāmatu. 

Mūziķis, dzejnieks un izglītības darbinieks Pāvils Johansons (1947) ir rakstnieku Veronikas Strēlertes un Andreja Johansona dēls. Viņa pirmā dzejoļu grāmata "Sudraba ceturksnis" izdota jau 19 gadu vecumā. Johansons ir trimdas autors, kura izteiksmē jūtama tā dēvētās Brīvās Pasaules ietekme - viņa poēzija ir brīva no Ēzopa valodas un slēptiem čukstieniem. Raidījumā Cienījamie Lasītāji. Etīdes par literatūru Toms un Svens pārlapo Pāvila Johansona dzejoļu izlasi "Paisums un bēgums", par kuras iznākšanu varam būt pateicīgi apgādam "Neputns". Raidījumā skan arī dzejnieka grupas "Dundurs" melodijas. 

Konstantins Petru Kavafis dzimis 1863. gada 29. aprīlī Aleksandrijā un pēc septiņdesmit gadiem tajā pašā datumā šo pasauli pamet. Protams, tikai nejauša sakritība, taču šī grieķu dzejnieka gadījumā rodas sajūta, ka arī savu dzīvi viņš pakārtojis noteiktai ritmikai – tāpat, kā to dara savos dzejoļos. Kā raksturo literatūrzinātnieks Ojārs Lāms: "Kavafja dzejai raksturīgs retrospektīvums, kura intervāls sniedzas no gadsimtu mijas līdz Ahilleja vecāku laikam - Pēleja un Tetīdas kāzām. Pēc daudzu gadsimtu pārtraukuma Kavafis pasaulei atkal liek sadzirdēt grieķu lirikas balsi". Raidījumā Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru Toms un Svens lasa dzejnieka darbu kanonu apkopojumā "Dzeja", kuru ne bez kolēģu padoma un piedāvātajām variācijām latviskojis daudzveidīgais tulkotājs Dens Diminš.