K Labk Dzvot

Mans nams ir mana pils, bet kāds gaiss ir mūsu pilīs? Par veselīgu gaisu telpās un to kā tikt galā ar elpceļu slimību izraisītājiem mūsu mājokļos, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Cik daudzi no mums apzinās, ka gaiss iekšā, telpās var būt pat līdz piecām reizēm piesārņotāks nekā gaiss ārā aiz loga, bet sekas, ko izraisa paaugstināts gaisa piesārņojuma līmenis, var būt cēlonis dažādiem veselības sarežģījumiem un samazināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. Ilgtermiņā uzturēšanās šādā vidē var rezultēties dažādās slimībās – ik gadu pasaulē no apkārtējā un iekštelpu gaisa piesārņojuma izraisītajām komplikācijām mirst septiņi miljoni iedzīvotāju. Raidījumā saruna par veselīgu gaisu telpās, kurās uzturamies, un kā tikt galā ar elpceļu alerģijas cēloņiem mājās, kur mums līdzās mīt putekļi un putekļu ērcītes, kas var izraisīt elpceļu alerģiju, vai vēl kādas elpceļu saslimšanas. Ņemot vērā, ka aptuveni 90% no sava laika mēs pavadām telpās, veselīgam iekštelpu klimatam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Skaidro un pad

Lai Latvijā veiksmīgi nodarbotos ar lauksaimniecību, nav nepieciešami simtiem hektāru zemes. Pietiks ar desmit. Nevar būt? Var gan! Kā tas ir iespējams, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot, viesojoties Kitijas Belovas un Kristapa Rorbaha saimniecībā, kuri ar lauksaimniecību nodarbojas nieka septiņus gadus. Sarunā piedalās arī Dobeles novada "Laukrožu" jaunais saimnieks Ralfs Grickevičs. Saruna ne tikai par saimniekošanu lielākā un mazākā saimniecībā, bet arī par dzīvi laukos un reģionu attīstību.

Aug kā sēnes pēc lietus! Šogad lietus ir diezgan lijis un tas vedina domāt, ka arī sēņu ir gana daudz. Kurām vajadzētu nonākt grozā, kurām nē un kā ēdamās atšķirt no nēēdamajām, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere un Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele. Kopā ar viņam studijā arī "trešais mikologs" - Velsas springerspaniels Hafrens. Latvijā ir ap 4000 sēņu sugu. Cik no tām ir ēdamas, nevar precīzi pateikt, bet ēšanai cilvēki lasa kādas 20 - 30 sugas vidēji. Pagaidām sēnes ir vietām, ja arī lielais lietus ir bijis tikai vietām. No ēdamajām sēnēm pirmās sāk augt gailenes un tās jau kādu laiku ir atrodamas.  "Ir parādījušās arī baravikas," bilst Diāna Meiere un atzīst, ka karstais laiks ir izkaltējis mežu un ar vienu lietusgāzi nepietiek, lai mežs atdzertos. Runājot par to, ko cilvēki izvēlas likt savos groziņos, Inita Dāniele atzīst, ka šogad ir būtiska kļūda.  "Pirmās parādījās žultsbekas lielā vairumā. Sekojam līdzi sociālajiem tīkliem, kur

Ir lietas, pret kurām nevajadzētu un pat nedrīkstētu izturēties vieglprātīgi, piemēram, pret zāļu uzglabāšanu un to utilizāciju. Diemžēl farmaceitu novērojumi rāda, ka iedzīvotāji šīm divām lietām nepievērš vajadzīgo uzmanību. Lai gan uz zāļu iepakojuma lakoniski un saprotami ir uzrakstīts, kā tās pareizi uzglabāt, cilvēki bieži vien ražotāja norādītās instrukcijas neievēro. Vēl sliktāk ir ar zāļu utilizāciju, kad vieglākais veids, kā tikt vaļā no medikamenta, kam beidzies derīguma termiņš, ir to izviest sadzīves atkritumos. Par pareizu zāļu glabāšanu un utilizāciju saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un atgādina Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle, Tukuma Centra aptieku vadītāja Agnese Ritene, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča un „Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Ieva Virza. Zāles ir svarīgi pareizi sašķirot pirms nodošanas utilizācijai. Bīstamie atkritumi skaitās tikai zāles, kurās ir kāda aktīvā viela. Uztura bagātinātājus, kam beidzie

Par labām kaimiņu attiecībām runā daudzviet Eiropā, jo daudzās Eiropas pilsētās saskaras ar sociālās vienaldzības pieaugumu un solidaritātes trūkumu starp tās iedzīvotājiem. Vairākās valstīs veiktā aptauja atklāj, ka cilvēka labklājību pozitīvi ietekmē labas attiecības ar kaimiņiem. Lieliski! Tikai, kā šādas attiecības panākt? Par kaimiņu attiecībām sarunājas Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatore Daiga Mežale un Latvijas Universitātes Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas lektors Kārlis Lakševics. Mājokļu attīstītāja „Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša iepazīstina ar aptaujas, kā cilvēki uztver apkaimi un "kaimiņu būšanu", rezultātiem. Apkaime cilvēku uztverē ir grupa ar kopīgām interesēm un lielākā daļa arī informēta, vai šāda grupa viņu apkārtnē ir.  Lielāka nozīme šai grupai ir Latvijas mazpilsētās. 83% aptaujas dalībnieku norādīja, ka piederības sajūta un vēlme piederēt šai grupai

Maz ticams, ka daudzi iedzīvotāji, kas mitinās  daudzīvokļu mājās, kuras ir aprīkotas ar liftu, zina, ka šī ērtībai domātā ierīce kvalificējama kā bīstama. Un par bīstamām ierīcēm ir attiecīgi jārūpējas. Kam jārūpējas par liftu drošību daudzīvokļu mājā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra Bīstamo iekārtu un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Nils Sproģis, "Rīgas Namu pārvaldnieka" pārstāve Una Grenevica, „Civinity” Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Gatis Roze un inspicēšanas institūcijas „Inspecta Latvia” vadītājs Ainārs Cars. Bīstamo iekārtu sarakstā, kas ir visai garš, lifts ir pirmajā vietā, jo to lieto arī mazaizsargātas personas. Tas rada papildus bīstamību, jo to nelieto tikai profesionāļi. Nils Sproģis skaidro, ka ikdienas pārbaudēs bieži redz, ka lifts nav lietošanas kārtībā. Cilvēki neiegulda pietiekamus resursus, līdz ar to lifts neatbilst drošuma prasībām. Ainārs Cers piebilst, ka pārbaudes brīdi lifts var atbilst prasībām, bet reizi gadā

Latvijas jauno zemnieku kluba biedrs Ernests Rudzītis saka, ka viņam esot prieks, ka valstī ir tik daudz jaunu cilvēku, kas ir nolēmuši saistīt savu dzīvi ar lauksaimniecību. Pie visiem jaunajiem zemniekiem mēs nespēsim paviesoties, bet pie Ernesta zemnieku saimniecībā "Brankas" viesojamies. Sarunājamies ar trim Jauno zemnieku kluba biedriem: "Branku" saimnieku Ernestu Rudzīti, Robinu Jāni Lelli, kurš saimnieko kopā ar brāli, bet pats ikdienā ir Liepājas simfoniskā orķestra trombonists, un agronomi Lāsmu Jefimovu.  

Dažādas tehnoloģijas ir izaicinājums gan vīriešiem, gan sievietēm. "Riga Techgirls" šogad jau trešo gadu uzsāks bezmaksas mācības "Iepazīsti tehnoloģijas", aicinot pieteikties ikvienu interesentu. Ko varēs mācīties un kā tas notiks, kā arī kāpēc īpaši aicinātas ir tieši sievietes, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Uzņēmēja "Riga Techgirls" vadītāja Anna Andersone, iepriekšējās sezonas "Iepazīsti tehnoloģijas" un mentoru programmas absolvente Anete Balode un atlases aģentūras "Liberaria.Life" dibinātāja, atlases konsultante un karjeras koučs Olga Karūna. Mācībām līdz 8.augustam var pieteikties ikviens interesents. Tās norisināsies no 9.augusta līdz 27.oktobrim tiešsaistē. "Iepazīsti tehnoloģijas" ir bāzes līmeņa zināšanas. Tās ir zināšanas, kas var noderēt ikvienam. "Es uzskatu, ka tas būtu jāzina pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan vecākiem, kuri vēlas palīdzēt bērniem atrast nākotnes profesiju, gan jauniešiem, kas domā, kādā virzienā iet, gan pieaugušiem cilvēkiem, kas vēlas vairāk tehnoloģijas ies

Ja mājlopiem uzbrucis vilks, cilvēki ne vienmēr steidzas par to ziņot Valsts meža dienestam, jo Latvijā plēsēju izraisītie zaudējumi netiek kompensēti. Neraugoties uz to, mežu uzraugi aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot par lielo plēsēju uzbrukumiem un preventīvi pret tiem aizsargāties. Meža dienests šogad saņēmis 25 apstiprinātus ziņojumus par vilku uzbrukumiem, kuros cietis ievērojams skaits mājlopu. Lielākā vilku uzbrukumu intensitāte šogad konstatēta Cēsu novada Amatas, Vaives, Veselavas un Līgatnes pagastos. Tajos notikuši 12 uzbrukumi, kuros nogalinātas 54 aitas, savainotas 19 un pazudušas 3 aitas. Sākoties vilku medību sezonai, raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par plēsējiem - vilkiem un lūšiem. Diskutē Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un vilku pētnieks, Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš. Ierakstā uzklausām Ķemeru nacionālā parka fonda pārstāvi Andi Liepu.

Lai gan dermatologi iesaka vasaras laikā nepakļaut savu ādu tiešiem saules stariem, tāpat būs gana daudz to, kas šo ieteikumu ignorēs. Ja bez sauļošanās nekādi, vismaz palīdzēsim ādai atkopties pēc daudzu stundu cepināšanas. Kā parūpēties par savu ādu vasarā, raidījumā Kā labāk dzīvot pēc padoma jautājām sertificētai dermatoloģei, veneroloģei Dinai Mihailovai un ķīmiķei, dabiskās dermokosmētikas “Labrains” radītājai Līgai Brūniņai. Sazināmies arī ar kosmētikas ķīmiķi, tehnoloģi Zani Grigali-Soročinu. Dina Mihailova norāda ādu jākopj katru dienu, gan ziemā, gan vasarā. Seja ir jānomazgā gan no rīta, gan vakarā, lai nomazgātu piesārņojumu, bakteriālo fonu, kas sakrājas uz ādas, īpaši pa nakti. Vasarā īpaši vajag mitrināt ādu un uz nakti barot, kā arī  Pārmērīgs ādas sausums var aizvest līdz dermotoloģiskām problēmām. Atrodoties saulē, nepietiek tikai uzklāt aizsargkrēmu, pētījums rāda, ja par maz D vitamīna organismā, cilvēks ātrāk apdeg saulē. Līga Brīniņa un Zane Grigale-Soročina norāda, ka saules aizsar

Latvijā  šobrīd valda pamatīgs saules paneļu uzstādīšanas bums. Lai tos uzstādītu, vieni izmanto speciālistu pakalpojumus, bet ir tādi, kas visu dara pašu spēkiem. Par paneļu izvēli, uzstādīšanu un pieslēgšanos elektropārvades tīklam saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro „Baltik Elektro” vadītājs Edgars Bergholcs, enerģētikas eksperts, SIA „Evecon” valdes loceklis Gatis Lazda un AS „Sadales tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājs Jurģis Vinniņš.  Jurģis Vinniņš skaidro kārtību, kā saprast, vai izvēlēties saules paneļus. Vispirms jāskatās, cik liels ir elektroenerģijas patēriņš mēneša, gada griezumā, arī pa stundām. Sadales tīkla portālā var redzēt datus, ja viedais skaitītājs patērētājam ir jau 24 mēnešus. Ja ir ap 5000 kilovatstundām gada patēriņš, var sākt domāt par saules paneļiem 4-5 kilovatu apjomā.  Tad jāizvēlas kompānija un kopīgi ar speciālistiem saprast par jaudu, paneļu skaitu, invertoru, fāžu skaitu. Viņš iesaka arī parēķināt iespējamo nākotnes patēriņu.  Tāpat jāizvērtē, v

Kartingi, ūdensrijēji un kamielis! Liekas, kas šīs trīs lietas varētu saistīt kopā? Bet, kas tās vieno? Zemgales plānošanas reģions kopā ar novada pašvaldībām – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils novadiem un Jelgavas pilsētu, ielūdz ikvienu uz tūrisma veicināšanas akciju “Zemgale aicina!”. Raidījumā Kā labāk dzīvot, stāsts par akcijas piedāvājumu. Iepazīstina Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītājas vietniece Lauma Āre, Dobeles novada Tūrisma informācijas centra pārstāve Dace Laizāne, Jelgavas reģiona tūrisma centrs nodaļas vadītāja Evija Lukstiņa, Bauskas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure un Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Laura Trukšāne. Zemgale aicina cilvēkus doties dabā, aicina aktīvi atpūsties, aicinās garšu baudījumā, lai iepazīst arī tās vietas, ko līdz šim nav iepazinuši un redzējuši. Aicina apmeklēt to, ko Latvijā ar aktīvu dzīves piesitienu var vērot un darīt. Aicina apmeklēt dabas takas, ģeoloģiskos objektus,

Digitālā vide ir kas tāds, ko lietojam gandrīz mēs visi. Tomēr - cik viegli vai grūti izmantot digitālo vidi ir, piemēram, vājredzīgam cilvēkam? Kā sekmēt digitālās vides piekļūstamību cilvēkiem ar funcionālajiem traucējumiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas un pieredzē dalās iniciatīvas "Piekļūstamība.lv" pārstāvis Pēteris Jurčenko, Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāve Vlada Hmeļevska un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane. Pēteris Jurčenko norāda, ka digitālā vide mums ir ļoti svarīga un tai ir jābūt pieejamai visiem cilvēkiem, arī neskatoties uz ierobežojumiem, vai tas būtu saistīts ar redzi, dzirdi, kustībām vai vecumu. Iniciatīvas pārstāvji iIzglīto un stāsta par šo, kāTestē interneta lapas un iesaka kā veidot, lai būtu pieejamās cilvēkiem ar kādiem traucējumiem. "Kā ir viltus ziņas, ir arī viltus piekļūstamība. Tiek ieviesti risinājumi, kas nestrādā. Skatās, kas veido viltus piekļūstamību un cīnās ar to. Lai cilvēki nedomā, ja viņi uzliek kādu krāsu režīmu

Divas kaimiņu mājsaimniecības - vienā benzīna zāles pļāvējs strādā desmito gadu, bet otrajā jau trešais aparāts nomainīts. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kāpēc tā? Skaidro dārza tehnikas eksperti Uģis Vītols un Mārtiņš Jaudzems.

Finanšu nozares asociācijas veiktā aptauja rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju paļaujas uz 2. pensiju līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās. Vai šādam optimismam ir pamats, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kopumā cilvēki gatavojas pensijas vecumam, un lielākā daļa paļaujas uz pensiju 2. līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās. Taču regulāru interesi par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī izrāda vien 15% cilvēku un, piemēram, 62% respondentu neuzticas pensiju sistēmas ilgstpējai, liecina Finanšu nozares asociācijas aptaujas dati. Kas būtu jāzina par pensiju 2. līmeni, skaidrojam kopā ar Finanšu nozares asociācijas priekšsēdētāju Sanitu Bajāri un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošo eksperti Ilzi Vindeli. Pensiju 2. līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu. Tas dod iespēju veidot papildu uzkrājumus pensiju 1. līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Tā mērķis ir palielināt  pensiju kapitālu un pensij

Rudeni daudzi Latvijas iedzīvotāji gaida ar bažām augsto apkures tarifu dēļ, kas neizbēgami radīs jaunu parādu vilni. Vai tiešie norēķini ar pakalpojumu sniedzēju var paglābt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus no lielām nepatikšanām, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtā „Civinity” mājas biznesa attīstības vadītājs Gatis Roze, Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. Raidījuma otrajā daļā, runājot par tiešajiem norēķiniem, sazināmies ar „Rīgas siltuma” valdes locekli Biruti Krūzi. Komunālo maksājumu proporcija pieaug, grūti atlikt līdzekļus citiem darbiem ēkas uzturēšanai, atzīst Gatis Roze. Lielākās problēmas vairāk ir mājās, kur gāzes apkure. Tur maksa par apkuri pieaug jau kopš 2021. gada rudens, norāda Vitolds Peipiņš. Iedzīvotājiem ir vistiešākā interese samazināt izmaksas. Raidījuma viesu ieteikums ir alokatoru uzstādīšana. Eksperti ir pārliecināti, ka līdz apkures sezonas sākumam vēl var paspēt uzstādīt, ja lēmumu pieņem vēl līdz jūlija beigām. Ietaupījums būs visai mājai

Vasaras vidus ir laiks, kad dārzā sevi var veldzēt gan fiziski, gan garīgi. Visi būtiskie darbi padarīti un ābeles pavēnī var laiski baudīt rīta kafiju. Bet nekas šajā pasaulē nav perfekts. Arī dārzā atradīsies kādi lielāki vai mazāki darbi un darbiņi, kas jāpadara jūlija pirmajās nedēļās. Par tiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina dārzkopības ekspertes: kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Karstajā laikā, kāds ir šobrīd obligāti jālaista hortenzijas, bukši, rododendri, kā arī puķes ar seklu sakņu sistēmu. Hortenzijas arī jālaista ar mēslojumu! Tāpat rododendrus pēc ziedēšanas. Bet dārzeņiem jāskatās, vai tos nepārmēslo, jo tad arī metas slimības. Zemi no izžūšanas pasargā mulčēšana.

Vārda brīvība noteikti ir atbalstāma, tomēr, vai tad, ja darbinieks pārstāv kādu iestādi, viņš var sociālajos tīklos ievietot jebkādu informāciju? Vai sociālo tīklu lietošanu darba devējs drīkst ierobežot un vai tas attiecas uz arī personisku informāciju, jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Uzņēmuma "Bite" pārstāve Una Ahuna-Ozola, jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un „WorkingDay Latvia” pārstāvis Andris Jansons. Uzņēmuma "Bite" pārstāve Una Ahuna-Ozola iepazīstina ar pētījumu ko veica kopā ar uzņēmumu "CV-Online" pērn organizēja pētījumu par darbinieku tēlu sociālajos tīklos. 81% aptaujāto darba ņēmēju norādīja, ka piedomā, ko publicē, jo tic, ka tas var iespaidot esošās darba attiecībās vai potenciālās iespējas iegūt jaunu darbu. Savukārt 40% darba devēji norādīja, ka darbinieku atlases procesā pievērš uzmanību tam, kādu saturu sociālajos tīklos publicē potenciālais darba ņēmējs. 38

Karstais laiks ir bīstams ne tikai augstās gaisa temperatūras dēļ, diemžēl arī tāpēc, ka atvēsināšanos cilvēki mēdz padarīt par gana ekstremālu pasākumu, kas var beigties ar smagām traumām un pat cilvēka nāvi. Nebūt nevajag lēkt no tramplīna vai tilta margām, bieži vien pietiek ar labi zināmu ezera laipu, lai viss noietu greizi, ļoti greizi. Raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par traumām, kas tiek gūtas, lecot ūdenī, un par rehabilitācijas iespējām pēc tām. Pieredzē dalās Juris Kalniņš, vīrietis ratiņkrēslā, kurš guvis traumu, lecot dīķī. Kā sniegt pirmo palīdzību šādam neapdomīgam lēcējam, skaidro traumatologs ortopēds Agris Mertens. Par rehabilitācijas iespējā stāsta nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari” valdes priekšsēdētāja, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, ģimenes ārste Anda Nulle. Slimību profilakses un kontroles centrs uzsācis kampaņu par drošu atpūtu pie ūdens "Pārgalvības cena. Nelec!". Kampaņas mērķis ir skaidrot drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, kā arī aicināt aizdomāties p

Latvijā  veikta aptauja rāda, ka gandrīz puse valsts iedzīvotāju šovasar jau ir devušies vai plāno doties kādā ārzemju ceļojumā. Tomēr nereti ir gadījumi, kad tiek atcelti lidmašīnu reizi, pazūd bagāža, rodas problēmas ar viesnīcu rezervācijām. Kā rīkoties, kad ceļojuma plāns draud sabrukt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs, "Tez Tour Latvija" vadītājs Kontantīns Paļgovs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins. Aivara Mackeviča ieteikumi no personiskās pieredzes saistībā ar bagāžas pazušanu. Pirmkārt, izlasīt apdrošināšanas līgumā arī visu, kas rakstīts ar mazākiem burtiem.  Bijusi standarta apdrošināšana ceļojumam, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces. Bet var gadīties, ka lidojums ir pie drauga uz kāzām un, nozaudējot bagāžu, zudumā iet uzvalks, krekls, labās kurpes.... Tāpēc Mackevičs iesaka slēgt apdrošināšanu, kas atbilst ceļojuma mērķim. Tāpat iesaka rezervē atstāt naudu, lai nepieciešamības gadījumā var ie