Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Kā un kur pasaulē latvietis šovasar varēs plaukt un zelt savā latviskumā. Kur šovasar latvietis pasaulē varēs izjust un kopt latvisko kopību, kur veidot un sekmēt latviskās draudzības. Kurās pasaules vietās varēsim stiprināt latvisko ģimeni, ienirt savā izcelsmē un identitātē un paust lepnumu par savas valsts pastāvēšanu jau 100 gadus. Par to stāstām raidījumā 21. gadsimta latvietis. Sarunas par 2x2 pasaules latviešu jaunatnes semināru kustību ar Vandu Daukstu, un ar simtgades biroja pārstāvi Lindu Pastari. Nāc, sien prievīti, sakop savu latvisko ārieni un dvēseli un piedalies arī tu! Rādīsim sev un pasaulei cik mēs latvieši esam vareni, un forši!

Raidījumā 21. gadsimta latvietis stāstām par to, kā notiek palīdzības sniegšana tiem latviešiem, kuri grib atrast darbu Briselē un citās Eiropas Savienības institūcijās. Tiekamies ar Uldi Šalajevu, kuram ir pieredze padomu sniegšanā tautiešiem, un tiekamies ar dažiem, kuri šādā veidā darbu meklē un ir arī atraduši.

Lūkass T. Rozītis Stokholmā tiekas ar diviem literātiem, mūziķiem un latviešiem – Juri Kronbergu un Pāvilu Johansonu, kuri šogad svin 70 gadu jubileju. Saruna par radošo veikumu, jubileju un pārdomas par Latvijas sabiedrību. Raidījumā 21. gadsimta latvietis skan svaigas un ne tik svaigas, dzejas rindas no Stokholmas. „Dzejoļus rakstīt man nekad nav laika - tie top laikā, kura nav." Tikko Stokholmā tika atzīmēta dzejnieka Jura Kronberga un viņa senā “cīņu biedra”, dziesminieka un dzejnieka Pāvila Johansona 70 gadu jubileja. Tur Zviedrijas latviešu apvienības rīkotājā dzejas vakarā pārpārēm skanēja dzeja, dziesmas un dzejnieku asprātīgās piezīmes, kamēr prāvs pulks Stokholmas latviešu dzīvoja dzejai līdzi - skaļi aplaudēja, smējās un sauca urrā. Brīžiem pasākuma atmosfēra vairāk atgādināja, rokkoncertu, nevis literāru vakaru. Nākamajā mirklī klausītāji ar dziļu cieņu tvēra katru dzejnieku izdvesto zilbi, vārdu un atskaņu. Mūsu producentam Lūkasam T. Rozītim izdevās ar abiem latviešu literātiem un mūziķiem a

Pievēršamies naudas lietām – vai un kādos gadījumos ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli tos naudas pārskaitījumus, ko latvieši diasporā pārskaita saviem tuviniekiem Latvijā? Saruna ar Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem Elīnu Pinto un Kristapu Grasi un Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni.

Vai mīlestība pret sakārtotu vidi var būt eksportējama prece cittautiešiem? Izrādās, jā! Sadarbībā ar Lielās talkas kustību Latvijā, Eiropas Latviešu apvienība aicina talkot latviešus viscaur pasaulē, tādējādi vienlaikus saliedējot latviešus un mudinot latviešus un cittautiešus rūpēties par apkārtējo vidi. Saruna ar Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem Elīnu Pinto un Kristapu Grasi par Lielās talkas kustību un diasporu, Eslingenas Dziesmu svētkiem 17. jūnijā un par Eiropas latviešu kongresu uz kuģa starp Latviju un Zviedriju jūlija beigās.  

Raidījumā 21. gadsimta latvietis interesējamies par nodokļu jautājumiem, kas ir aktuāli ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem – vai ir godīgi aplikt ar dubulto nodokli tās pensijas, kuras iegūtas darbā ārpus Latvijas? Jānis no Northamptonas mums raksts: "Man līdz Lielbritānijas pensijai vēl ir deviņi gadi, bet pensiju jautājums mani ļoti satrauc. Mēs maksājam visus nodokļus ārzemēs, sūtam un tērējam gandrīz pusmiljardu eiro katru gadu Latvijā, nomaksājam par to apgrozījuma nodokli, un par to tagad tāda necieņa pret mums! Mēs tērējam Latvijā miljonus eiro un iemaksājam 21% apgrozījuma nodokli. Mēs maksājam mūsu mītnes zemēs nodokļus, ko Latvija saņem atpakaļ no ES. Kāpēc mums par to, ka mēs godīgi maksājam nodokļus, tiek uzlikts vēl viens nodoklis? Iznāk nodoklis par to, ka maksājam nodokļus!" Šoreiz raidījumā diskutēsim par nodokļu jautājumiem, kas ir aktuāli, gan Latvijā, gan ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem – vai ir godīgi aplikt ar dubulto nodokli tās pensijas, kuras iegūtas darbā ārpus Latvijas? Eiropas Latv

Raidījumā 21. gadsimta latvietis turpinām stāstus no Austrālijas latviešu ciemata Melburnā. Iepriekšējā raidījumā tikāmies ar aprūpes nama iemītniekiem un darbiniekiem, bet šoreiz viesojamies pie savrupnamu īpašniekiem un tiekamies sarunā ar vietējo mācītāju. Kādas ir vecumdienas, ko cilvēki aizvada latviskā vidē austrāļu zemē?     Latviešu senioru nams Austrālijā - iespēja vadīt vecumdienas latviskā vidē  

Raidījuma 21. gadsimta latvietis viesojas Austrālijas latviešu ciemā Melburnā, kur līdzās savrupmājām ir arī aprūpes nams. Tur savas dienas aizvada latviešu seniori, kuri dzīvi pavadījuši Austrālijā, bet vecumdienās grib kavēties atmiņās par bērnības dienām latviskā vidē. Izzinām aprūpes nama ikdienu un tiekamies sarunās ar aprūpes nama darbiniekiem un iemītniekiem.

Latvieši ārpus Latvijas itin bieži saskaras ar situāciju, kad Latvijā radītu mediju saturu nav iespējams aplūkot autortiesību vai tā dēvēto ģeobloku dēļ. Mūsu kolēģi no Latvijas Televīzijas to ir labojuši, izveidojot visiemltv.tv. Cik pieejami ir Latvijas mediji diasporas latviešiem un kā padarīt tos pieejamākus? Un kas no Latvijas mediju satura piedāvājuma galu galā interesē latviešus ārpus Latvijas?

Raidījumā 21. gadsimta latvietis saruna par leģionāriem, to piemiņu, kā arī kur un kā meklēt informāciju par vēstures līkločos pazudušajiem tuviniekiem. „Latvijas sabiedrībā mēs esam antivaroņi,” tā par sevi un saviem kara biedriem saka leģionārs Gunārs Klauss, kurš lielāko daļu dzīves aizvadījis Austrālijā. Iesaukts septiņpadsmit gadu vecumā un aizbēdzis no kara šausmām otrpus pasaulei. Gunārs uzskata, ka attieksme pret leģionāriem nemainīsies tikmēr, kamēr sabiedrība nesāks padziļināti izzināt vēsturi. Saruna ar Gunāru Klausu šajā raidījumā. Tāpat skaidrojam, kā Kara muzejā var izzināt savu piederīgo karavīru dzīvesgājumu.  

Filadelfijas Brīvo latvju biedrībai – 125! Par vienu no senākajām latviešu biedrībām ASV stāsts raidījumā 21. gadsimta latvietis. 1892. gadā deviņi vīri "no Kurzemes", kā saka, pat ja viens bija no Rīgas un viens no Lietuvas, nodibināja vienu no senākajām latviešu biedrībām ASV. Par Filaderlfijas latviešu gaitām cauri gadsimtiem stāsta Maija Medne, kas pati piebiedrojās Filadelfijas latviešiem tikai trešā izbraucēju vilnī pēc Otrā pasaules kara. Par iepriekšējiem izbraucēju viļņiem un par biedrības pirmsākumiem uzzinām no Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja pārstāvja Toma Ķikuta un šķirstot Roberta Līduma grāmatu "Latvieši brīvības meklētāji" par Filadelfijas latviešu vēsturi.  

Raidījumā 21. gadsimta latvietis saruna par bezvēsts pazudušajiem tautiešiem, kuri nereti pazūd ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī pasaulē - kā un kāpēc cilvēki mēdz pazust un kā viņiem un viņu tuviniekiem var palīdzēt līdzcilvēki un nevalstiskas organizācijas? Saruna ar portāla "bezvests.lv" pārstāvi Svetlanu Ginteri. Uzklausām arī Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā dienesta pārstāvjus par palīdzību, ko sniedz nedienās nonākušajiem latviešiem pasaulē.  Savukārt Līga Projuma stāsta, kā ar raidījuma 21. gadsimta latvietis lapas sociālā portālā facebook palīdzību viņai izdevies noskaidrot, ka 90 gadus vecais onkulis Austrālijā ir dzīvs.  

Austrālijas raidījumu ciklā neparasta latvieša portrets. Andrejs Krūmiņš ir dzimis Kurzemes katlā 1944.gadā un jau agrās bērnu dienās bēgļu gaitās nonācis Austrālijā. Tas ir bijis likteņa pirksts, jo tieši Austrālijas daba ir tā, kas savaldzinājusi Andreju tik ļoti, ka tai viņš ir veltījis visu savu dzīvi. Par Darela cienīgu dzīvi un aizrautību, par dabas aizsardzību Austrālijā un Latvijā un par to, kā uzturēt latvieša identitāti cilvēkam, kuru saista visas pasaules dabas skaistums un daudzveidība, nevis valstu robežas un cilvēku radītas kultūras – par to šajā raidījumā 21. gadsimta latvietis.

Gita un Petras dzīvo Jaunzēlandē jau pusotru gadu. Latvijā viņiem bija uzņēmums, bet krīze tam pielikuma punktu un ģimene pārcēlās uz Austrāliju. Ar viņiem šajā raidījumā 21. gadsimta latvietis šķetinām sarunu par to, kas mudina pilnībā restartēt dzīvi un pārcelties tik tālu prom no Latvijas.

Eslingena – trimdas latviešiem šis vārds rada neskaitāmas atmiņas un asociācijas, bet Latvijas latviešiem šī vēstures lappuse ir sveša. Tur pirms 70 gadiem tika nosvinēti pirmie latviešu dziesmusvētki ārpus Latvijas un šogad tas notiks vēlreiz, ieskandinot Latvijas simtsgadi.

Raidījumā 21. gadsimta latvietis diskutējam, vai, apbalvojot un cildinot latviešus, pastāv dalījums "Latvijas" un "diasporas". Šogad “Laiks Ziedonim” apbalvojums nominācijā „Kedas” cildinās cilvēkus vai cilvēku grupas, kuri aizrautīgi un radošā veidā darbojas latviskuma veicināšanā un latviskās kultūras tradīciju izpētē un attīstībā trimdā jeb diasporā. Studijā tiekamies sarunā ar fonda “Viegli” pārstāvjiem un skaidrojam, kāpēc ir svarīgi cildināt diasporas veikumu un ar ko citās valstīs dzīvojošo ieguldījums atšķiras no pašmāju kultūras cilvēku veiktā.

Kamēr Latvijā ziema, Austrālijā tikko beidzies vasaras brīvlaiks – veram vaļā Austrālijas latviešu skoliņas durvis un svinam pirmo mācību gada dienu! Kā viena no vecākajām latviešu skoliņām ārpus Latvijas spējusi turpināt savu darbu gadiem ritot un un kādi izaicinājumi mūsdienās gaida skolēnus, skolotājus un vecākus, par to šajā raidījumā 21. gadsimta latvietis.

Saruna ar Māri par to kāda bijusi brīvības cena. Aizraujošs dzīvesstāsts. Māris 1940. gadā dzimis Latvijā, bet vēlāk aizbēga no Padomju Savienības. Tagad Māris dzīvo Austrālijā. Kā norisinājās vairāk nekā 10 gadus ilgi plānotā bēgšana no Padomju Savienības un kāda ir brīvības cena? Par to šajā raidījumā 21. gadsimta latvietis.  

Turpinām viesoties Austrālijas kultūras dienās Melburnā! Kultūras dienu ietvaros, starp citu, šogad ir arī Latviešu daiļamatnieku apvienības Austrālijā sarīkota unikāla Lietišķās mākslas izstāde, kurā skatāmi dažnedažādi, raibu raibi tautas amatniecības darbi - kokapstrādes, ādas un stikla izstrādājumi, keramika, rotas un plašs tekstilmākslas klāsts. Kopumā izstādīti 25 Latvijas un Austrālijas daiļamatnieku darbi, kas deva ieskatu bagātajā un senajā latviešu tautas mākslas pagātnē, tagadnē un nākotnē. Par to, vai tautas tērps ir citādāks, ja to šuj latvietis, kas dzīvi aizvada citviet pasaulē, un vai senču rotas vajag precīzi atdarināt, vai tomēr drīkst ieviest mākslinieka interpretāciju… Par to visu sarunas raidījumā 21. gadsimta latvietis ar izstādes dalībniekiem un organizatoriem - kuratori Ilzi Švarcu, izstādes iekārtotāju Māri Maniņu, rotu mākslinieci Atiku Rea un Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi, kas izstādi atklāja.