Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Pasaules latviešu jaunatnes seminārs “2x2” ir unikāla satikšanās telpa, kas saved kopā latviešu jauniešus no visas pasaules, zinošus un iedvesmojošus lektorus, ieviržu un projektu vadītājus, kā arī domubiedrus un tos, kuri domā atšķirīgi. Šogad vasarā seminārs “2x2” atgriežas Kanādā pēc 30 gadu prombūtnes. Kāda bijusi “2x2” vēsturiskā nozīme latvietības saglabāšanā, kā mainījusies diasporas jauniešu izpratne par Latviju un kas raksturo “2x2” kustību mūsu laikos, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Viesi studijā: Liene Dindone, pasaules latviešu jaunatnes semināra "2x2" padomes priekssēdētāja, Āris Pūseps, pasaules latviešu jaunatnes semināra „2x2“ dalībnieks, Rozīte Katrīna Spīča, pasaules latviešu jaunatnes semināra „2x2“ dalībniece, kura pirms gada viņa  bija  Austrālijā, lai ne tikai sasildītos svelmainajā vasaras saulē, bet arī piedalīties Austrālijas 35. Jaunatnes dienās Sidnejā, un Dārta Apsīte, kura vadīs nākamo „2x2” nometni Latvijā, kas norisināsies Latgalē augustā. Sazināmies ar

Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) nu jau gadu vada tās priekšsēde Kristīne Saulīte un vice priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Par tradīciju kļuvusi PBLA tikšanās ar Ministru prezidentu. Kā mainījusies PBLA izpratne par sadarbību ar Latviju, kas apspriests, tiekoties ar valdības vadītāju, kāda ir Diasporas likuma ietekme uz tās darbību un kuri ir tie trīs vaļi, kas ir apvienības pamatā – skaidrojam raidījumā Globālais latvietis.21.gadsimts. Raidījuma viesi: Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdē Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Valdes vicepriekšsēdis, Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis,advokāts Pēteris Blumbergs un Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības vadītājs Mārtiņš Andersons. Sazināmies arī ar Ziemeļvalstu diasporas izglītības grupas vadītāju Ievu Reini un organizācijas ”Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja Māru Rūsi. Izglītība, drošība, kultūra un visa veida sadarbība ar Latviju ir galvenie Pasaules brīvo latviešu apvienības darbības virzieni. Apv

Kāds piekopj strausa politiku, vēl kāds intensīvi meklē skaidrojumus, vēl citi dzīvo neziņā - tāda ir realitāte tautiešiem Apvienotajā Karalistē, jo vēl nedaudz vairāk nekā mēnesis atlicis līdz Lielbritānija un Ziemeļīrija pametīs Eiropas Savienību. 29. martā noslēgsies divu gadu periods, kopš Apvienotās Karalistes paziņojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts interesējamies, kā Latvijas pilsoņi Apvienotajā Karalistē gatavojas “Brexit" un kādi jautājumi mūsu valsts piederīgajiem Lielbritānijā saistībā ar "Brexit" ir netabildēti  Sazināmies ar Latvijas valsts piederīgajiem Apvienotajā Karalistē. Uz viņu uzdotajiem jautājumiem atbild eksperti studijā, kā arī sarunā iesaistās Latvijas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē pārstāvji. Raidījuma eksperti: Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, Labklājības

Skolēni, kuru ģimenes ir atgriezušās uz dzīvi Latvijā, bieži sastopas ar problēmām, ka ir sarežģīti iekļauties mācībās un saziņā ar apkārtējiem skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē. Pamatproblēmas – valodas barjera, dažādās izglītības sistēmas, informācijas trūkums un tas, ka vecāki, būdami aizņemti ar savām problēmām, neaizdomājas, kā jaunajā vidē jūtas viņu bērns, visu atstāj skolas ziņā. Diskutējam par galvenajiem klupšanas akmeņiem, par atbalsta punktiem, par to, kur un kā iegūt informāciju, lai veiksmīgi iekļautos Latvijas izglītības sistēmā un uzklausām pieredzes stāstus. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2017./2018.mācību gadā Latvijā no citām valstīm ieradušies 835 skolēni. Raidījuma viesi: četru bērnu mamma Lelde Burve-Alksne kopā ar vecākajiem bērniem Albertu, Gustavu un Hermīni, ģimene šogad atgriezusies no Norvēģijas pēc deviņu gadu prombūtnes, un visi bērni ir skolas vecuma. Latviešu valodas aģentūras metodiķe zinātņu doktore pedagoģijā Ērika Pičukāne un

Viņa izkāpa no savas komforta zonas un pārcēlās uz Latviju. Par viņu uzņemta dokumentālā īsfilma „Atgriešanās”. Imanta Nīgale viesojas raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā, lai kopā ar savu grupu „Imanta Dimanta un Draugi” ieskandinātu mūsu pirmo raidījumu un dalītos pārdomās par līdzsvara meklējumiem starp iedomāto un reālo Latviju un savām saknēm, un atsauktu atmiņā pieredzēto koncertturnejā pa 18 ASV pilsētām. Grupā "Imanta Dimanta un draugi" darbojas pieci mūziķi. Katrīna Dimanta spēlē vijoli, čellu tamburīnu un dzied, Imanta Nīgale spēlē mandolīnu un dzied, Krišjānis Sils spēlē ģitāru, Kristaps Strods spēlē basu, Matīss Uškāns - bungas. Par 2019. gada centrālajiem kultūras notikumiem diasporā raidījumā stāsta XV Dziesmu svētku Kanādā rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš. Dziesmu svētki risināsies šovasar no 4. līdz 7. jūlijam. Juris Ķeniņš atzīst, ka ir svarīgi reizē skatīties nākotnē, jo ir pasūtinātas piecas jaunas dziesmas kopkorim, kā arī reizē ielūkoties pagātnē un repertuārā

299. raidījums un arī noslēdzošais tā radošajai komandai sešu gadu periodā. Par paveikto un aizvadīto, par 21. gadsimta latvieti, kas dzima kā krīzes laika "bērns", un to, kas diaspora ir šodien. Sarunājas žurnālists Ansis Bogustovs, producents Lūkass Rozītis un raidījuma redaktore Paula Gulbinska.

Gada nogalē, kad visā pasaulē latvieši pošas Ziemassvētkiem un vairāk nekā jebkad gada laikā pievēršas ģimenei, palūkosimies uz kādu ļoti ģimenisku un sirsnīgu akciju, kas divu gadu laikā spējusi aizkustināt latviešus visā pasaulē. Divu gadu garumā apceļojis teju visus kontinentus un trīsreiz šķērsojis Atlanijas oekānu - tāds ir bijis Latvijas Simtgades karoga ceļš. Neviena vien saviļņojuma asara slaucīta īpašajā Latvijas Simtgades karogā, kas divu gadu laikā apceļojis gandrīz visus kontinentus un nu nonācis atpakaļ mājās – Rīgā. “Karogs kļuvis par Latvijas lielāko dāvanu tautiešiem Simtgadē,” atzīst raidījuma 21. gadsimta latvietis viesi. Simtgades karoga ideja radusies 2x2 nometnē 2015. gadā un tās mērķis bija simboliskā veidā savienot latviešus visā pasaulē ar valsts simbolu – karogu. To darināja Cēsīs, Latvijas karoga dzimtajā pilsētā, un karogu pasaulē pavadīja īpaša vēstījumu grāmata, kurā latvieši varēja ierakstīt savu vēlējumu Latvijai apaļajos svētkos. Sarunā par karoga ceļu piedalās Simtgades bir

Šonedēļ raidījumā "21. gs latvietis" pievēršamies no jauna vaļā vērtajam diasporas likumam, kā arī tiekamies ar nopelniem bagāto Gruzijas latvieti Regīnu Jakobidzi, kura vada vienu no pirmajām latviešu biedrībām pasaulē atjaunotās Latvijas laikā. "Man nav jāprasa atļauja just piederību Latvijai," saka Gruzijas Latviešu biedrības „Ave Sol!” priekšsēdētāja Regīna Jakobidze, kuru šogad Gruzija apbalvojusi ar Tolerances balvu. Regīnai šis gads ir īpašs, jo simtgadi svin abas sirdij tuvās valstis - Latvija un Gruzija. Simtgades ietvaros latviešu biedrība iemūžinājusi divu Gruzijas latviešu, Jūlija Straumes un Roberta Kupces, piemiņu Gruzijā un par to sīkāk raidījumā stāsta Regīna Jakobidze. Turpretim raidījuma ievadā tiekamies ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdi Kristīni Saulītis un Eiropas Latviešu apvienības vadītāju Kristapu Grasi un skaidrojam, kāpēc no jauna vaļā vērts diasporas likums un kas vainas pašreizējai diasporas definīcijai.

Vai vēl ir nepieciešams Latvijas valsts apmaksāti latviešu valodas skolotāji Krievijā? Vietējie saka, ka aizvien sarūk to cilvēku skaits, kuri vēlas apgūt latviešu valodu Krievijā, taču tas nenozīmē, ka zudusi vēlēšanās uzturēt saikni ar Latviju un latviešiem. Kā šo piederību Latvijai uzturēt var dažādu kolektīvu ciemošanās, dejas, dziesmas un sarunas? Saruna ar īpašas ekspedīcijas dalībniekiem - Julgī Stalti no "Skandiniekiem" un Ēriku Zepu no "Rikšiem", kā arī Augšbebru folkloras kopas "Varavīksne" vadītāju Olgu Benki. "Savējie ļaudis ir savējie, lai kur viņi būtu," saka Julgī Stalte. Viņa kopā ar Ēriku Zepu devās īpašā ekspedīcijā uz Krieviju, lai tur tiktos ar vietējiem latviešiem.

Viesojāmies Bergenā, kur Grīga koncertzālē savas profesionālās gaitas īsteno vairāki latviešu mūziķi. Nav noslēpums, ka latvieši ir dziedātāju un mūziķu tauta, un šīs spējas augsti novērtē citviet pasaulē. Dažkārt apstākļi ārpus Latvijas ir piemērotāki muzicēšanai un profesionālai pilnvedei gan kā simfoniskā orķestra pārstāvim, gan kā diriģentam, min mūsu raidījuma varoņi. Šoreiz tiekamies ar diriģentu Uldi, Ilzi, kura spēlē altu, čellisti Agnesi un Heinrihu, kurš visu savu dzīvi aizvadījis Norvēģijā un spēlē jauniešu orķestrī. Skaidrojam, vai Norvēģijā latviešu mūziķi ir labāk novērtēti? Vai viņi jūtas vairāk kā latviešu vai norvēģu mūzikas vides pārstāvji?  

Tieši svētdien Briselē īpašā “Brexit” veltītā sammitā tiksies 27 Eiropas Savienības dalībvalstis. Tā kā katrs desmitais Latvijas piederīgais šobrīd dzimst Anglijā, jautājums par dzīvi pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības nervozas dara daudzas latviešu ģimenes. Kas gaidāms nākotnē? Kā “Brexit” ietekmēs viņu dzīvi – liks atgriezties Latvijā vai dziļāk dzīt saknes Lielbritānijā? Par to sarunā ar Latvijas Universitātes pētnieku Mārtiņu Kaprānu un kādu latviešu ģimeni Londonā.

Tiekamies ar latviešiem Gēteborgā viņu rīkotajās svinībās un atskatāmies uz simtgades kulminācijas svinībām pasaulē. Tik tuvu Latvijai – maza, un ļoti sirsnīga latviešu kopiena mīt Gēteborgā, Zviedrijā. Gēteborgas latviešiem ir sava biedrība un 18. novembra svētki katru gadu, un, jo īpaši šogad, ir svinīgākais brīdis biedrības dzīvē. Saruna ar svētku organizētājām Ilzi, viņas meitu Dainu, un Inu, kura savulaik ieradās Zviedrijā ar bēgļu laivām, divām mammām – Magdalēnu un Kristīni, kā arī Martu – skolnieci, kura priecājas sevi saukt par latvieti un zviedrieti.

Skaļi un lustīgi, svinīgi un aizkustinoši, ar degsmi, milzu entuziasmu un darbu, kas ieguldīts diasporā pienākusi valsts simtās jubilejas svētku kulminācijas nedēļa! Šos svētkus sagaidīsim ar latviešiem Čikāgā - vienu no lielākajām latviešu biedrībām ASV. Daļa diasporas latviešu svētkos brauks uz Latviju, lai Simtgades svētkus izbaudītu dzimtenē un tēvzemē, bet daļai tas nav iespējams, tāpēc skaļi jo skaļi svētkus atzīmēs Latvijas Piektajā novadā. Kā svētkus sagaidīs Čikāgas latvieši? Saruna ar Čikāgas latviešu biedrības vadītāju Armandu Birkenu, biedrības pārstāvi Gundegu Puidzi, Līgu, kuras meita svētkus sagaidīs vectēvu dzimtenē, un pasākuma apmeklētājiem.

Bergenas latvieši septembrī aizsāka Latvijas simtgadi svinību ciklu diasporā ar lustīgu koncertu un dančiem Bergenā, Grīga koncertzālē. Tiekamies ar Arti, kurš vada Bergenas latviešu deju kolektīvu "Pērkonkalns" un tautu meitām-dancotājām un skaidrojam, kā vietējie norvēģi uzņem latviešu lustīgumu un kā noris gatavošanās lielajiem svētkiem. Koncertu “Mājas ir tur, kur tava sirds” organizēja Bergenas priekšpilsētas Arnes pūtēju orķestra diriģents Uldis Plēpis, Latvijas Universitātes pūtēju orķestra diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asoc. profesors Jānis Puriņš un Tautas deju kolektīvs "Pērkonkalns" no Bergenas. Koncertam atbalstu ir sniegusi Bergenas pašvaldība.  

Viesojamies Bergenas latviešu skolā "Bergausis". Bērniem, kā zināms, ir ļoti aizņemta dzīve un ārpus Latvijas tā paiet citas valodas vidē. Kāda ir Bergenas latviešu pieredze latviešu valodas un kultūras mācīšanā? Kā motivēt turpināt mācības dažkārt ar piespiešanos un sūri, grūti uzsāktās latviešu skolas gaitas ārpus Latvijas? Kā uzrunāt, atrast un ieinteresē bērnus un jauniešus, saruna ar skolas direktori Antru un skolotāju un bibliotekāri Agnesi, un, protams, pašiem audzēkņiem un vecākiem.

Viesojamies nule atklātajā fotogrāfiju un stāstu izstādē "Kāpēc mēs aizbraucām? Jaunie latvieši Zviedrijā", kas veltīta Zviedrijā dzīvojošajiem jaunās diasporas latviešiem. Kāpēc Zviedrija ir kļuvusi par viņu mājām? Ar kādām sajūtām šie latvieši aizvada savu dzīvi otrpus Baltijas jūrai? Dzīvesstāsti ir tik daudzveidīgi, ne visi sākušies rožaini un tomēr – visi kā viens stāsta par latvietību. Sarunas dalībnieki - vecās trimdas pārstāve Petra Inna Iņinberga, jaunās trimdas pārstāve Gunta Neimane un viena no izstādes dalībniecēm - Linda Brīvule. Izstāde aplūkojama Latvijas Universitātes Bibliotēkas 1. stāva zālē (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā). 20 portretos un intervijās izstādes autores iepazīstina ar latviešiem, kuri pārcēlušies uz Zviedriju pēc 1991.gada un dzīvo dažādās pilsētās Zviedrijā - Stokholmā, Piteo, Luleo un Gēteborgā. Izstāde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju “Dzīvesstāsts” un mutvārdu vēstures pētniekiem Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā

Kā vēlēšanu rezultātus un diasporas aktivitāti vēlēšanās vērtē diasporas organizācijas? Skaidrojām, cik aktīva ir bijusi disapora 13. Saeimas vēlēšanās, cik atvērti dialogam ar diasporu bija deputātu kandidāti un cik ieinteresēti iztaujāt kandidātus bija paši diasporas latvieši. Saruna ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdi Kristīni Saulītis, Eiropas Latviešu apvienības vadītāju Kristapu Grasi, biedrības "Bērzes strazdi" vadītāju Tomu Zeltiņu un jaunievēlēto Jaunās konservatīvās partijas deputātu Reini Znotiņu.

Dzīve divās valstīs – ar vienu kāju Latvijā, ar otru Norvēģijā, esot nemitīgās pārdomās, kur nobāzēties un vai vispār to darīt. "Izkāpju lidostā Latvijā un ieelpoju mīlestību, izkāpju Bergenā un ieelpoju brīvību," saka Inga. Saruna ar viņu, vīru Kasparu par dzīvi šeit un tur.  Kāpēc ir grūti pieņemt lēmumu, kur laist saknes un palikt uz pastāvīgu dzīvi un kādi "čemodāni" attur no izvēles pieņemšanas?

Skaudrās pieredzes - vai sāpes pagātnē, kas radušās Latvijā pirms vairākiem gadiem, nākušas līdzi kā papildus bagāža, pārceļoties uz dzīvi citur? Un kā šīs sāpes ietekmēs vēlēšanu rezultātus diasporā? Ieklausāmies divos pieredzes stāstos, kurās diasporas latvieši stāsta par savu rūgtumu un cerībām par Latviju īsi pirms vēlēšanām.

Vēlēšanas un diaspora. Ieklausāmies ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu pārdomās, pārdzīvojumos un komentāros par 6. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kā balsot, par ko balstot un vai vispār doties uz vēlēšanām, ja esi ārpus Latvijas dzīvojošs latvietis. Ja diaspora pēdējos gados kļuvusi lielāka, loģisks būtu spriedums, ka aizvien vairāk latviešu ārpus Latvijas dosies vēlēt. Pēdējo gadu realitāte gan norāda uz pretējo - vēlētāju aktivitāte ārpus Latvijas vēl joprojām ir maza. Lieli attālumi, kas jāveic, aizņemtība, privātās dzīves sarežģījumi vai veselības problēmas, arī nelegāls statuss, dokumentu neesamība, neinformētība un vienaldzība - iemeslu neierasties uz vēlēšanām ir daudz. Kas attur un kas mudina diasporu doties vēlēt?